Vieni no šī gada apspriestākajiem politiķiem ir ne tikai jau sen zināmie, bet arī nesen uz politiskās skatuves uznākušie jeb jaunievēlētie. Vispirms jau Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kas kļuvusi par pirmo sievieti šajā amatā.
Kaut arī plašāka Eiropas publika viņu iepazīst tagad, Vācijā viņa bija labi zināma jau iepriekš, turklāt viņai pat piedēvētas daudzas interesantas iesaukas, pateicoties gan viņas feministiskajiem uzskatiem, gan centieniem pasargāt jaunatni no interneta, gan viņas ambiciozajai karjerai sfērās, kurās parasti dominē vīrieši.
Viņa kļuvusi ne tikai par pirmo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju - sievieti, bet arī pirmo Vācijas aizsardzības ministri. Leiena nāk no politiskas ģimenes - viņas tēvs bija Lejassaksijas premjers. Un, tāpat kā viņa bija viena no septiņiem bērniem, arī viņai pašai ir septiņi bērni.
Aukstā kara laikā viņai nācās pieņemt citu vārdu - Roza Ladsone, jo viņas tēvs tika informēts par iespējamu apdraudējumu no teroristu grupējuma, kas bija saistīts ar Sarkanās armijas frakciju (vāciski: Rote Armee Fraktion jeb RAF).
Starp citu, Leiena ir pabeigusi to pašu Briseles skolu, ko vēl kāds jaunievēlēts politiķis - Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš nupat saņēmis vēl spēcīgāku mandātu “Brexit” realizēšanai. Pabeidzis elitāras skolas, savu karjeru viņš sāka kā politikas žurnālists. Jau no bērnības viņam bija raksturīgs huligānisms. Žurnālista darbā viņam patika pārspīlēt un pat safabricēt faktus, par ko no vienas avīzes viņš tika atlaists.
Par ārpuslaulības sakaru slēpšanu viņu atlaida no amata Konservatīvajā partijā. Sašutumu viņš izraisījis arī par saviem šķietami nepārdomātajiem vārdiem - Papua Gvinejas iedzīvotājus nosaucot par kanibāliem, bet musulmaņu sievietes, kas tērpjas burkās, par pastkastītēm.
Vēlāk, žurnālistiem taisnojoties par saviem vārdiem, viņš teica, ka tikai pajokojis - tomēr kritiķi uzskata, ka tā ir taktika no populistu rokasgrāmatas, līdzīgi kā to izmanto Donalds Tramps. Neskatoties uz slikto slavu, viņš vienmēr atguvies. 2008. gadā viņš kļuva par Londonas mēru - amats, ko ieņēma divus termiņus. Daudzi nemaz nezina, kādi ir viņa politiskie uzskati, jo žurnālista gaitās viņš rakstījis viedokļus gan par labu Lielbritānijas palikšanai, gan aiziešanai no Eiropas Savienības.
Diviem iepriekšminētajiem ir pieredze politikā, taču, iespējams, viens no pārsteidzošākajiem jaunpienācējiem politikā ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis - viņa politiskā pieredze aprobežojas tikai ar prezidenta kariķēšanu.
Savā šovā viņš tēloja prezidentu, kas cīnās ar nācijas oligarhiem, un arī tagad, jau prezidenta amatā, viņš solījis apkarot korupciju, kas ir uzrunājis daudzus ukraiņus. Tomēr pastāv bažas par viņa patiesajiem nodomiem, jo viņš ir saistīts ar ukraiņu oligarhu Ihoru Kolomoiski. Zelenska šovu pārraidīja Kolomoiskim piederošā TV kanālā, un viņš ilgstoši bijis bijušā Ukrainas prezidenta un Zelenska sāncenša Petro Porošenko pretinieks. Daudzi tāpēc viņu uzskata par tādu kā kaķi maisā.
Viena no burtiskā nozīmē jaunākajām sejām pasaules politikā ir 16 gadus vecā zviedru aktīviste Grēta Tūnberga, kas paspējusi nokaunināt daudzus politiķus. Par to žurnāls “Time” izvirzījis viņu kā gada personību. Vēl pagājušā gada augustā viņa bija vienkārši skolniece, kas kavēja skolu, lai pie Zviedrijas parlamenta sarīkotu protestu pret klimata pārmaiņām. Toreiz viņa bija pavisam viena, bet ne uz ilgu - pateicoties reklāmai sociālajos tīklos, drīz vien viņai piepulcējās citi, un tagad jau viņai seko tūkstoši.
Savas ietekmēšanas spējas viņa vispirms izmēģināja ģimenē, kura par zaļo dzīvi nemaz negribēja dzirdēt. Īsā laikā viņa savus ģimenes locekļus pārvērta par vegāniem, bet māti pat pierunāja pārtraukt lidot. Viņa gan nav iemantojusi popularitāti konservatīvo politiķu vidū. Tramps par viņu izteicies ar ironiju, sakot, ka viņa ir jauna meitene, kas sagaida spožu nākotni.
Viena no bēdīgi slavenajām šā gada personībām varētu būt bijušais “Daīš” jeb “Islāma valsts” līderis Abu Bakrs al Bagdadi, kas pirms savas nāves bija viens no pasaulē meklētākajiem noziedzniekiem. Viņa mantojums ir teju vai līdzvērtīgs 11. septembra teroraktiem, jo viņš “Islāma valsti” padarīja par ietekmīgāko džihādistu grupējumu pasaulē. Ticību viņš apguva jau no puikas gadiem, vēlāk arī augstskolā - viņam ir bakalaura un maģistra grāds islāma studijās. Radikalizācijas ceļu viņš uzsāka amerikāņu cietumā, kur nodibināja kontaktus ar citiem islāmistiem.
Tolaik amerikāņi viņu neatzina kā potenciālu draudu sabiedrībai un drīz vien atbrīvoja. Tomēr viņi kļūdījās, jo Bagdadi vadības laikā grupējums bijis īpaši nežēlīgs gan pret vietējām kopienām, gan pret Rietumu žurnālistiem un humāno organizāciju darbiniekiem.
