Pasaules panorāma

Spilgtākie notikumi Austrumu kaimiņos

Pasaules panorāma

Gada notikumi Eiropas Savienībā

Klimata pārmaiņas pasaulē

2019. gada lielākās klimata katastrofas: no Amazones līdz Eiropai un Japānai

Vasaras vidū Apvienoto Nāciju Organizācija nāca klajā ar satraucošu ziņojumu – gandrīz ik nedēļu pasaulē notiek jauna klimata krīze. 2019. gada lielākās klimata katastrofas: no Amazones lietus mežiem līdz Eiropai un Japānai.

Kopš 20. gadsimta vidus vidējā pasaules gaisa temperatūra ir pieaugusi par vairāk nekā 0,6 grādiem. Tieši globālā sasilšana tiek minēta kā viens no iemesliem, kas izraisa arvien biežākas laika apstākļu anomālijas.

Pieaugot pasaules okeānu ūdens temperatūrai, aktīvāk un ātrāk norit ledāju kušana Grenlandē, kura 2. augustā zaudēja 12,5 miljardus tonnu ledus - saplaisāja un nogrima futbola laukuma lieluma ledājs. Vienlaikus tas ir lielākais vienas dienas zaudējums kopš ledāju kušanas reģistrācijas uzsākšanas. Augustā zinātnieki nāca klajā arī ar atvadu vēsti Okjokullas (Okjökull) ledājam Islandē.

Pieaugošais ūdens līmenis pasaules okeānos atspoguļojas arī daudzu cilvēku ikdienā. Piemēram, jau par sava veida tradīciju ir kļuvusi Itālijas tūrisma citadeles Venēcijas applūšana. Pilsēta applūst neskatoties uz īpašas dambju sistēmas būvniecību, kura tika sākta jau 2003. gadā.

Plūdi Venēcijā 13.11.2019

Viens no temperatūras paaugstināšanās iemesliem ir arī plašie meža un savvaļas ugunsgrēki, kas norit dažādās pasaules vietās. Lielu starptautiskās sabiedrības un dabas aizstāvju uzmanību piesaistīja gan Amazones lietus mežu, gan Sibīrijas mežu ugunsgrēki, kur kopumā izdega vairāk nekā četri miljoni hektāru.

Lielākais mežu daudzums izdega Sibīrijā, jo ugunsgrēki izcēlās grūti pieejamās vietās.

Tāpat jāpiemin arī plašie Austrālijas ugunsgrēki, ar kuriem joprojām cīnās vairāki tūkstoši ugunsdzēsēju. Dūmi no degošajiem mežiem un krūmājiem jau sasnieguši Sidneju, un gaisa piesārņojums atsevišķās pilsētas daļās būtiski pārsniedzis pieļaujamo normu, kā arī termometra stabiņš tuvojas +50 grādu atzīmei.

Ugunsdzēsējs aptuveni 100 kilometrus uz Ziemeļiem no Sidnejas (10.12.2019)

Augustā Bahamu salu iedzīvotāji piedzīvoja postošāko viesuļvētru valsts vēsturē. Viesuļa “Dorians” vēja spēks sasniedza pat 81,94 metru sekundē lielu ātrumu un laupīja vairāku desmitu cilvēku dzīvības.

Īsi pēc “Doriana” posta beigām, cita viesuļvētra “Lorenzo” sāka sapurināt Eiropas krastus. “Lorenzo” tāpat kā “Dorians” bija piektās kategorijas viesuļvētra, un vēja stiprums sasniedza 72,2 metrus sekundē. Ņemot vērā, ka viesuļvētra lielāko daļu savas aktīvās fāzes pavadīja virs Atlantijas okeāna, britu salas tā sasniedza, jau esot klasiskās rudens vētras spēkā.

Vētras “Dorian” postījumi Abako salā. 5.09.2019

Oktobra sākumā Japānas Honsjū salu sasniedza spēcīgākais tropiskais ciklons kopš 1991. gada, kad tika ieviesta vētru kategoriju sistēma. Taifūns ''Hagibis'' plašā Japānas teritorijā izraisīja plūdus un zemes nogruvumus. Vētras dēļ vairāk nekā 3,2 miljoniem iedzīvotāju bija nepieciešams evakuēties.

Reaģējot uz plašajām pārmaiņām, kas nelabvēlīgi ietekmē dabas procesus, Apvienoto Nāciju Organizācija arvien vairāk iestājas par cīņu klimata pārmaiņām, taču valstu līderi nav tik ļoti vienoti šajā vīzijā. ANO klimata konferencē, kas decembrī notika Madridē, tās ģenerālsekretārs kārtējo reizi brīdināja par tuvojošos klimata krīzi. Savukārt konference noslēdzās ar kompromisa vienošanos, kas krietni atpaliek no zinātnieku aprēķiniem par to, kas un cik daudz būtu jādara efektīvai cīņai pret klimata krīzi.

ANO starptautiskā klimata konference Madridē, 15.12.2019.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti