Nozīmīgas personības visos laikos ir vērtētas pretrunīgi. Tā ir arī ar tiem pieciem cilvēkiem, par kuriem vērts parunāt šī gada nogalē.
Pirmais no viņiem - bijušais ASV Nacionālās drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens. Šī gada maijā viņš pameta ASV, līdzi paņemot milzīgu slepenu dokumentu apjomu. Šie materiāli apliecina, ka ASV valdība sadarbībā ar saviem ekonomiskajiem un politiskajiem partneriem veic masveida privātpersonu datu ievākšanu visā pasaulē. Tāpat amerikāņi kopā ar britiem nekautrējas izspiegot arī lielvalstu līderus, ka Vācijas kancleri Angelu Merkeli, un Eiropas Savienības un ANO institūcijas.
Kā Snoudens atzīst īpašā Ziemassvētku uzrunā, neko tādu pasaule līdz šim nebija pieredzējusi:
„Džordžs Orvels brīdināja par šādas informācijas bīstamību. Ierīces, kas viņa grāmatā tiek izmantotas datu ievākšanai - mikrofoni, videokameras un televizori, kuri mūs novēro - ir nieks, salīdzinot ar to, kas ir pieejams šodien. Mums ir sensori kabatās, kas izseko mūs visur, kur vien mēs dodamies. Padomājiet, ko tas nozīmē vidusmēra cilvēka privātumam. Bērns, kas piedzimst šajos laikos, uzaugs bez mazākās izpratnes par privātumu."
Taču to ir iespējams, mainīt, norāda Snoudens: „Diskusijas, kas norisinās pašlaik, noteiks to, cik lielā mērā mēs varēsim uzticēties gan tehnoloģijai, kas atrodas mums visapkārt, gan valdībai, kas to regulē. Kopīgiem spēkiem mēs varam atrast balansu, izbeigt masveida novērošanu un atgādināt valdībai, ka, ja tai tiešām ir nepieciešams zināt, kā mēs jūtamies, tad pavaicāt vienmēr ir lētāk nekā spiegot."
Mana misija ir pabeigta - tā Snoudens atzīst svaigākajā intervijā, ko viņš sniedzis laikrakstam „The Washington Post". Viņš gan norāda, ka viņa mērķis nebija mainīt sabiedrību, bet gan ļaut sabiedrībai pašai noteikt, vai tai ir jāmainās. "Viss, ko es vēlējos, bija dot iespēju cilvēkiem ietekmēt to, kādā veidā viņi tiek pārvaldīti," teicis Snoudens.
Cena par šo vēlmi gan ir bijusi ļoti augsta. ASV pret viņu izvirzītas apsūdzības spiegošanā un slepenu dokumentu zādzībā. Pašlaik Snoudens dzīvo Krievijā, kur viņam piešķirta pagaidu uzturēšanās atļauja kā bēglim.
Taču pārmaiņu rats ir iekustināts. ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Snoudena atklājumi var izrādīties starta signāls reformām:
„Es atzīstu, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību tagad ir iespējams ar algoritmu un programmu palīdzību analizēt visu to informāciju, kuru mēs katru dienu lejupielādējam mūsu telefonos un datoros. Tāpēc mums, iespējams, vajadzēs ieviest labākas regulācijas, lai stiprinātu cilvēku uzticību."
Tikmēr lielas pārmaiņas jau ir skārušas katoļu baznīcu. Martā katoļi tika pie jauna avju gana - pāvesta Franciska. Tas ir pirmais gadījums katoļu baznīcas vēsturē, kad par pāvestu kļūst cilvēks no Dienvidamerikas. Tāpat arī pirmo reizi pāvesta amats tiek jezuītam. Taču Argentīnā dzimušais Francisks izceļas arī ar savu vienkāršību, pieticību un labvēlīgo attieksmi pret reformām. „Viņš saprot cilvēkus un nabadzību, un viņam nav svešas dzīves grūtības" - tā jauno pāvestu komentēja Vestminsteres arhibīskaps Vinsents Nikols.
Pāvests Francisks jau agrāk bija iemantojis slavu kā cilvēks, kurš izvairās no greznības un iestājas par sociālo taisnīgumu. Jaunajā amatā Francisks jau paspējis kritizēt kaptiālismu, kā arī daudziem par pārsteigumu paudis liberālāku skatījumu uz gejiem. "Ja cilvēks ir gejs, bet meklē Dievu un tam ir labā griba, kā gan es varu viņu nosodīt?" tā pāvests paziņoja jūlijā, runājot ar žurnālistiem.
Lai gan būtībā attieksme pret gejiem katoļu baznīcā nav mainījusies, ietekmīgais geju izdevums „The Advocate" izraudzījies pāvestu par savu gada cilvēku. Un tāpat rīkojies arī žurnāls „The Time". Lēmums tiek pamatos šādiem vārdiem: Viņš pāvesta būtību no pils pārcēlis uz ielām, ka licis pasaulē lielākajai baznīcai iestāties pretī dziļākajām vajadzībām, un par to, ka nostādījis spriedumus līdzsvarā žēlsirdībai.
Trīs cilvēki, kuriem ir nācies vistiešākajā veidā saskarties ar varas kārdinājumiem, šogad atstāja laicīgo pasauli. Un attiecīgi raisījās diskusijas par šo personību mūža ieguldījumu un atstāto mantojumu.
Ugo Čavess bija Venecuēlas prezidents kops 1999. gada līdz pat savai nāves dienai šī gada martā. Vēl 1992. gadā Čavess piedalījās neveiksmīgā valsts apvērsumā un nokļuva cietumā. Taču kopš stāšanās prezidenta amatā viņš baudīja plašu tautas uzticību - uzvarēja vairākās vēlēšanās un referendumos. Tai skaitā arī referendumā 2009. gadā, kas atcēla ierobežojumus prezidentūras termiņu skaitam.
Pats Čavess sevi uzskatīja par revolucionāru sociālistu. Atbalstītāji uzskatīja viņu par nabadzīgo cilvēku pārstāvi. Bet kritiķi norādīja uz viņa autokrātisko vadības stilu. Taču laikam visvairāk viņš paliks cilvēces atmiņā kā kaismīgs orators. Džordža Buša prezidentūras laikā Čavess bieži vērsa savas dusmas pret šo, viņa vārdiem, sātanu.
„Tu neko lāgā nezini par vēsturi. Tu patiesībā vispār neko nejēdz. Vai tu to saproti? Viss, kas tev ir, tas ir milzīgs zināšanu trūkums. Tu esi nejēga, mister Briesmas. Tu esi nejēga, tu esi ēzelis, mister Briesmas," kaismīgi pauda Čavess. Pēc Baraka Obamas ievēlēšanas Čavess atzina, ka jaunais ASV prezidents nesmirdot pēc sēra. Tomēr kritika pret imperiālismu nerima.
2010. gadā Čavess runas laikā nodziedāja nelielu dziesmu ASV Valsts sekretārei Hilarijai Klintonei. Klintone bija izteikusies, ka no Čavesa puses nav jūtama vēlme uzlabot attiecības - un dziesmiņā Čavess uz to atbild ar vārdiem "Klintone mani nemīl, un arī es viņu nemīlu."
Eiropā atmiņas un diskusijas par savu politiķes karjeru līdz ar savu nāvi raisīja Mārgareta Tečere - pirmā un līdz šim vienīgā sieviete, kas ieņēmusi Lielbritānijas premjera amatu. Konservatīvo partijas līdere kļuva par premjerministri 1979. gadā un noturējās amatā līdz pat 1990. gadam. Viņas laiku iezīmēja ekonomikas deregulācija un uzņēmumu privatizācija. Tam aktīvi pretojās arodbiedrības, taču Tečere nepadevās. Un tagad daudzu atmiņās paliek viņas izmantotā vārdu spēle ar angļu valodas izteicienu „U turn":
„Visiem tiem, kuri ar aizturētu elpu gaida mediju iemīļoto frāzi par pagriešanos pretējā virzienā, man ir tikai viena atbilde. Jūs varat griezties, ja vēlaties. Lēdija netaisās pagriezties."
Arī pēc Tečeres nāves domas par viņas ieguldījumu dalās. Kreisi noskaņoti kritiķi uzskata, ka tieši viņas piekoptā politika „tečerisms" noveda pie labklājības valsts sagraušanas Lielbritānijā. Tomēr viņas atbalstīji nerimst atgādināt uz viņas kā sievietes lomu politikā un uzsver viņas līderes dotības.
Pretrunīgi vērtēts tiek arī slavenais Dienvidārikas politiķis Nelsons Mandela, kurš pēc ilgstošas slimības mira 5. decembrī. Tieši pateicoties Mandelam, sabruka aparteīda sistēma. Pats Mandela par saviem brīvības centieniem saņēma bargu sodu. 27 gadus cietumā par valsts apvērsuma plānošanu. Daudzviet pasaulē viņu sauca par komunistu teroristu - tai skaitā ASV prezidents Ronalds Reigans un Lielbritānijas premerministre Mārgareta Tečere. Tomēr pats Mandela bija gatavs uz visu, lai panāktu brīvības uzvaru.
„Es esmu cīnījies gan pret baltādaino, gan pret melnādaino cilvēku kundzību", tā viņš teica kādā savā runā. Viņš norādīja, ka vēlas panākt demokrātiskas un brīvas sabiedrības izveidi, kurā visi cilvēki dzīvos saskaņā. Šim ideālam viņš vēloties veltīt savu dzīvi. Un, ja nepieciešams, Mandela esot gatavs arī mirt.
Mandela pēc iznākšanas no cietuma kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto pārstāvi Dienvidāfrikā un pildīja valsts prezidenta pienākumus no 1994. līdz 1999. gadam. Viņš saņēma vairākus simtus prestižu balvu par savu politisko aktivitāti, tai skaitā Nobela miera prēmiju. Un viņa piemērs turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē.
