Izraēlas spēki arī piektdien veikuši uzbrukumus grupējuma "Hizbullāh" objektiem. Savukārt kaujinieki piektdien pēcpusdienā Izraēlas virzienā izšāva apmēram pusotru simtu raķešu. Grupējums apgalvo, ka uzbrukumi vērsti militāro objektu virzienā, bet zināms, ka vairākas raķetes ir pārtvertas.
Izraēlas Bruņotie spēki arīdzan paziņoja, ka ir veikuši mērķētu triecienu Beirūtā. Libānas mediji ziņo, ka trieciens veikts grupējuma "Hizbullāh" bastionam vienā no galvaspilsētas rajoniem.
Izraēlas armija informēja, ka tās gaisa spēki ceturtdien īstenojusi uzbrukumus aptuveni 30 mērķiem un trāpīts raķešu palaišanas iekārtām, kā arī citiem infrastruktūras objektiem.
Artilērija arī apšaudījusi kādu Libānas rajonu. Izraēlas armija paziņoja, ka tā darbojas, lai degradētu šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" spējas un infrastruktūru un pasargātu Izraēlas ziemeļus.
Izraēlas teritorijas apšaudi veicis arī grupējums, kas sola tupināt cīņu.
Tāpēc pieaugušas bažas par iespējamu Izraēlas sauszemes ofensīvu Libānas dienvidos un plašāka konflikta iespēju, ko šonedēļ pavairoja peidžeru un rāciju eksplozijas Libānā un Sīrijā, kas mērķētas pret grupējuma "Hizbullāh" locekļiem un kurās nogalināti 37, bet ievainoti ap 3000 cilvēku.
Uzbrukumi sakaru iekārtām sējuši bailes visā Libānā, cilvēkiem pametot dažādas elektroniskās ierīces, baidoties no tā, ka kabatās viņi, iespējams, nēsā spridzekļus.
"Hizbullāh" sola atbildēt Izraēlai; ASV un briti aicina puses uz savaldību
Šie sprādzieni bija vērsta pret "Hizbullāh" kaujiniekiem, un kustība tajos vaino Izraēlu.
"Hizbullāh" līderis Hasans Nasralla uzbrukumus raksturoja kā vēl nepieredzētu triecienu, kas uzskatāms par terorismu, slaktiņu un kara noziegumu. Šie sprādzieni esot pārkāpuši visas sarkanās līnijas. Grupējuma līderis arī apgalvoja, ka tiks sperti atbildes soļi, bet nepaskaidroja, kādi tie būs.
Tajā pašā laikā viņš atzina, ka nevēlas plašāku eskalāciju. Hizbullāh" līdera uzrunas laikā virs Beirūtas bija dzirdami Izraēlas iznīcinātāji.
Uz konflikta eskalāciju reaģējusi arī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, un Baltā nama pārstāve Karīna Žana Pjēra norādīja, ka diplomātisks risinājums Tuvajos Austrumos ir gan steidzams, gan sasniedzams.
ASV un Lielbritānija aicinājušas puses uz savaldību. Situāciju pēc sakaru ierīču sprādzieniem apspriedīs ANO Drošības padomē.
Mazināt spriedzi reģionā varētu pamiera vienošanās starp Izraēlu un "Hamās" grupējumu.
Izraēla gatavojas plašākām operācijām
Londonas Ekonomikas skolas Tuvo Austrumu centra viespētniece Anne Kirstīne Renne raidsabiedrībai "Deutsche Welle", lūgta skaidrot, kā varētu tālāk attīstīties notikumi, uzsvēra, ka nav zināms, ko Izraēla un "Hizbullāh" plāno darīt tālāk.
Zināms, ka Izraēla ir mainījusi savu pieeju, uz Izraēlas ziemeļiem no Gazas joslas ir pārcelta elites vienība. Tā varētu kalpot par zīmi sauszemes operācijai.
Pētniece gan ir pārliecināta, ka ierīču sprādzieni ir nodarījuši triecienu "Hizbullāh" spējām, bet tuvākās dienas parādīs šo notikumu nozīmi. Viņa arī secina, ka spriedze abu pušu starpā nemazināsies.
"Abas puses kopš konflikta sākuma teikušas, ka vēlas izvairīties no visaptveroša kara, kas varētu potenciāli izplatīties Tuvajos Austrumos. Tas, ko mēs tagad redzam – tās ir izmaiņas Izraēlas retorikā. Mēs dzirdam Izraēlas amatpersonas sakām, ka viņi vairāk netic konflikta Libānas–Izraēlas robežā diplomātiskam risinājumam.
Mēs tagad varētu redzēt, ka izraēlieši gatavo militāru operāciju, lai "Hizbullāh" padzītu no pierobežas un nodrošinātu no Izraēlas ziemeļiem evakuēto pilsoņu atgriešanos."
Lankāsteras Universitātes starptautisko attiecību profesors Saimons Meibons kanālam "France 24" pauda bažas, ka aicinājumi uz situācijas spriedzes mazināšanu pagaidām obligāti neatspoguļojas uz vietas. Jautāts, vai starp Izraēlu un ASV patlaban notiek kādas konsultācijas par tālāko izraēliešu rīcību, Meibons nav pārliecināts, ka tādas īsti notiek.
"Mēs dzirdam īsas, lamu pilnas noplūdes no dažādām vietām ASV un no amerikāņu amatpersonām citur pasaulē, kas liek domāt, ka šoreiz Izraēla rīkojas vairāk vienpusēji, un tad ziņojot amerikāņiem, bet ar ierobežotu informācijas daudzumu.
Tas rosina domāt, ka Izraēla rīkojas ar domu, ka tā var dabūt atpakaļejošu atļauju no Savienotajām Valstīm. Ko tā, protams, aizvadītā gada laikā arī saņem. Tas ir patiešām mulsinoši. Es domāju, ka ASV spēj [ietekmēt Izraēlu], bet pēdējo mēnešu laikā tā izvēlas vai nu to nedarīt, vai arī esam Vašingtonu pārvērtējuši un tā nespēj nekādi ietekmēt [lēmumus Telavivā]."
Ekspertus interesē "Hizbullāh" iespējamā atbilde un tas, kā izpaudīsies Izraēlas rīcība. Bažas ir arī par karadarbības ietekmi uz Libānu. Šīs valsts vēstnieks Lielbritānijā laikrakstam "The Times" paudis, ka šāds karš Libānai būtu pastardienas scenārijs, un sāpīgi būs arī citiem.
Peidžeru sprādzieni varētu mudināt mazināt atkarību no konkurentu tehnoloģijām
Aģentūra "Bloomberg" tikmēr vēsta, ka peidžeru un rāciju sprādzieni radījuši bažas par globālo piegādes ķēžu drošību.
Sprādzieni Libānā varētu būt jauns dzinulis valstu līderiem centienos samazināt savu atkarību no konkurentu tehnoloģijām.
Ar sprāgstvielām aprīkotas ierīces spiegošanā izmantotas gadiem ilgi, vēsta medijs, savukārt bijusī FIB amatpersona atklājusi, ka iefiltrēšanās piegādes ķēdē ir standarta izlūkdienestu rīks, kas pēdējos gados pamatā izmantots, lai iegūtu informāciju.
Taču tagad esot redzams, ka to var izmantot arī mērķtiecīgām slepkavībām.
"Bloomberg" raksta, ka Libānā notikušo uzbrukumu mērogs satraucis pat dažas pieredzējušas ar drošības nozari saistītas amerikāņu amatpersonas.
Aptaujāto amatpersonu ieskatā pastāv bažas, ka piegādes ķēdes var kļūt par ieročiem ārvalstu pretinieku rokās. Amerikāņi šajā ziņā visvairāk baidās no Ķīnas.
