Stoltenbergs pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO dalībvalstis sniegušas Ukrainai vairāk nekā 150 miljardus eiro vērtu palīdzību, kā arī palīdzējušas apmācīt desmitiem tūkstošu Ukrainas karavīru.
An honour to be back in Kyiv & meet with President @ZelenskyyUa. #Ukraine's rightful place is in #NATO, and over time our support will help to make this possible. We stand by you today & for the long haul. pic.twitter.com/0vlKZNVY0F
-- Jens Stoltenberg (@jensstoltenberg) April 20, 2023
Zelenskis aicināja Stoltenbergu pārliecināt dažas NATO dalībvalstis, kas vilcinās piegādāt Ukrainai tālas iedarbības ieročus, moderno kara aviāciju, artilēriju un bruņutehniku.
Zelenskis arīdzan izteica cerību, ka NATO līderu sanāksmē, kas jūlijā notiks Viļņā, Ukraina saņems konkrētas drošības garantijas ceļā uz NATO.
Stoltenbergs pauda pārliecību, ka Ukrainas īstā vieta ir NATO, un laika gaitā šī mērķa īstenošana būs iespējama.
"Teikšu skaidri, Ukrainas īstā vieta ir eiroatlantiskajā saimē. Ukrainas īstā vieta ir NATO, un laika gaitā mūsu atbalsts palīdzēs to padarīt iespējamu.
Mēs nezinām, kad šis karš beigsies, bet mēs zinām, ka Krievijas agresija ir toksisks modelis, kas ir jāpārtrauc.
Mēs vienojāmies par taisnīga un ilgtspējīga miera nozīmi, un es ļoti atzinīgi vērtēju prezidenta Zelenska miera plānu. Mums jāturpina stiprināt Ukrainas bruņotos spēkus."
Zelenskis pagājušogad iesniedza pieteikumu par Ukrainas uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.
Vizītes laikā Stoltenbergs arīdzan apmeklēja Bučas pilsētu un godināja Krievijas agresoru noslepkavoto cilvēku piemiņu.
Stoltenbergam šī bija ceturtā vizīte Kijivā, bet pirmā, kopš Krievija pagājušā gada 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā.
"Šo ģenerālsekretāra vizīti, pirmo kopš pilna mēroga kara, mēs saprotam kā zīmi tam, ka alianse ir gatava sākt jaunu nodaļu attiecībās ar Ukrainu," teica Zelenskis.
"Jo tālāk mūsu karavīri varēs virzīties frontes līnijā, jo ātrāk Ukrainā un visā Eiropā atgriezīsies vissvarīgākais – miers."
Ukrainai turpinot gatavošanos pretuzbrukumam, NATO ģenerālsekretārs iepriekš mudinājis sabiedrotos darīt "vēl vairāk" jautājumā par ieroču un munīcijas piegādēm Ukrainai.
Ar šādu paziņojumu viņš nācis klajā, komentējot tiešsaistē izskanējušo informāciju, ka Ukrainā drīzumā varētu beigties munīcija pretgaisa aizsardzībai. Stoltenbergs sacīja, ka militārā palīdzība būtu ļoti svarīga, lai palīdzētu ukraiņiem atgūt okupētās teritorijas.
KONTEKSTS:
Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
