Arī Eiropas Komisija ir aicinājusi migrācijas mazāk skartās dalībvalstis palīdzēt Itālijai.
Strauji palielinājusies migrantu plūsma
Pēdējās nedēļās Itālijas krasta apsardze ir veikusi vairākas apjomīgas glābšanas operācijas Vidusjūrā, kur uz nelieliem zvejas kuģiem un laivām atradās simtiem cilvēku, pārsvarā no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Taču Itālijas varasiestādes steidzās palīgā tikai pēc tam, kad vairākkārt bija saņēmušas nevalstisko organizāciju aicinājumus to darīt.
Savukārt Maltas krasta apsardze vairumā gadījumu nav reaģējusi uz migrantu tiesību aizstāvju mudinājumiem, aizbildinoties, ka nav saņemti palīdzības lūgumi no pašiem migrantiem.
ANO Starptautiskā migrācijas organizācija apgalvo, ka laikā no 1. janvāra līdz 16. aprīlim Eiropas krastus pa Vidusjūru ir sasnieguši vairāk nekā 43 000 migrantu. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn.
Tik liels migrantu pieplūdums pa Vidusjūru nav pieredzēts kopš 2015.–2016. gada, kad Eiropas krastus sasniedza vairāk nekā miljons migrantu.
Itālija aicina ES valstis izrādīt solidaritāti
Itālijā pa Vidusjūru šogad ieradušies jau vairāk nekā 33 500 migrantu. Daudziem no viņiem pirmā pieturvieta ir nelielā Lampedūzas sala.
Reaģējot uz migrantu pieplūdumu, Itālijas valdība pagājušajā nedēļā izsludināja ārkārtējo stāvokli visā valstī, lai samazinātu migrācijas spiedienu uz atbildīgajām iestādēm. Itālijas prezidents Serdžo Matarella šonedēļ aicināja Eiropas Savienību izrādīt lielāku solidaritāti viņa valstij un mudināja pārskatīt bloka migrācijas politiku.
"Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība migrācijas problēmu uztvertu kā visas Eiropas Savienības problēmu, jo neviena dalībvalsts nevar tai stāties pretī viena.
Eiropas Savienībai ir jārīkojas saskaņoti. Mums ir vajadzīga jauna patvēruma politika, lai pārvarētu vecos, aizvēsturiskos noteikumus," sacīja Matarella.
"Satraukumu rada destabilizējošie notikumi Āfrikā. Tas, kas pašlaik notiek Sudānā, ir satraucoši, bet Krievijas privātā algotņu grupējuma "Vagner" darbība daudzās Āfrikas valstīs rada lielas bažas NATO un Eiropas Savienībai. Tas prasa aktīvu un izlēmīgu rīcību no Eiropas Savienības, kas ir stingri apņēmusies rīkoties."
Rosina mainīt patvēruma sistēmu
Pašlaik Eiropas Savienībā ir spēkā tā dēvētā Dublinas regula, kas nosaka, ka migrantiem patvērums jālūdz pirmajā bloka dalībvalstī, kurā tie ir ieradušies. Taču dalībvalstis, kuras visvairāk saskaras ar masu migrāciju, uzskata, ka patvēruma sistēma būtu jāmaina.
Eiropas Savienībā jau vairākus gadus norisinās diskusijas par nepieciešamību mainīt patvēruma sistēmu, taču dalībvalstu atšķirīgo viedokļu dēļ tās nav vainagojušās ar rezultātiem.
Arī Eiropas Savienības budžeta komisārs Johanness Hāns šonedēļ mudināja pārējās dalībvalstis aktīvāk palīdzēt Itālijai.
"Lampedūzas salas piekraste ir arī Eiropas Savienības piekraste. Mums visiem kopā ir jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kuri tur ir ieradušies," sacīja Hāns.
Eiropas Komisija ir apņēmusies padziļināt sadarbību ar Ziemeļāfrikas valsti Tunisiju, no kuras šogad Itālijā ieradies vislielākais migrantu skaits. Sadarbības galvenais mērķis būs apkarot cilvēku kontrabandistus, lai novērstu migrantu bīstamos mēģinājumus šķērsot Vidusjūru, kur šogad jau ir noslīkuši vai bez vēsts pazuduši vismaz 569 cilvēki.
