Diasa-Kanela kandidatūru apstiprināja 459 no 462 klātesošajiem Nacionālās asamblejas deputātiem, paziņoja Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Estebans Laso. Nacionālajā asamblejā ir pavisam 470 deputāti.
"Ņemot vērā paziņotos rezultātus, es pasludinu likumdevēju Migelu Mario Diasu-Kanelu i Bermudesu par ievēlēto republikas prezidentu," sacīja Laso.
Nacionālā asambleja arī pārvēlēja amatos Laso un Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vietnieci Anu Mariju Mari Mačado.
62 gadus vecais Diass-Kanels 2018. gadā kļuva par Kubas pirmo civilo līderi pēc gandrīz 60 gadus ilgās brāļu Kastro hegemonijas. Lai gan jaunais prezidents uzņēma kursu uz piesardzīgu ekonomikas liberalizāciju, viņš solīja "vienmēr aizsargāt" Kubas Komunistisko partiju.
Kanela-Diasa pirmos piecus gadus prezidenta amatā iezīmēja lielākā ekonomikas krīze pēdējos 30 gados un plaši kritizēta reakcija uz valdības pretinieku protestiem, kuras dēļ ASV pastiprināja sankcijas pret Kubu.
Kuba Kanela-Diasa vadībā mēģināja paātrināt ekonomikas atvēršanu mazajiem uzņēmumiem simtos nozaru, kas iepriekš bija tikai valsts kontrolē.
Pirms diviem gadiem viņš sāka naudas reformu, kas izbeidza Kubas valūtas mākslīgo paritāti ar ASV dolāru, bet uzkurināja inflāciju un izraisīja krasu vietējās valūtas devalvāciju.
2021. gadā notika plašākie protesti kopš 1959. gada revolūcijas. Varas iestādēm skarbi vēršoties pret tiem, viens cilvēks gāja bojā, desmitiem tika ievainoti un vairāk nekā 1300 tika ieslodzīti cietumos.
Pēc šiem protestiem Kuba pieredzēja bezprecedenta emigrāciju. 2022. gadā vien valsti atstāja vairāk nekā 300 000 tās pilsoņu.
Saskaņā ar Kubas likumiem valsts prezidents var atrasties amatā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Diass-Kanels kopš 2021. gada ir arī Kubas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs. Šis ir Kubas varenākais amats, kuru ilgus gadus ieņēma revolūcijas līderis Fidels Kastro un pēc tam – viņa brālis Rauls Kastro.
