Sji vizīte Krievijā notiek dažas dienas pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Putina aresta orderi saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos Ukrainas bērnu nelikumīgā deportācijā. Taču ne Krievija, ne Ķīna nav atzinušas SKT jurisdikciju, tādēļ neuzskata SKT lēmumus par saistošiem.
Tikšanās sākumā Sji nosauca Putinu par savu "labu draugu" un izteica pārliecību, ka Krievijas līderis bauda savas tautas atbalstu. Sji apgalvo, ka Ķīnas un Krievijas ciešās attiecības diktē vēstures loģika, jo abas ir kaimiņvalstis un stratēģiskās sadarbības partneres.
Putins apsolīja, ka Maskava rūpīgi iepazīsies ar Ķīnas priekšlikumiem attiecībā uz "Ukrainas krīzes" risināšanu. Ķīnas piedāvātais miera plāns izsaucis asu kritiku, jo tajā ignorēta Krievijas kā agresora loma.
"Ķīna skaidri nenošķir, kurš ir agresors un kurš ir upuris. Un, kad valsts sāk miera uzturēšanas pasākumus vai vismaz cenšas palīdzēt kādai no pusēm, šāda nenošķiršana ietekmē objektivitāti," spriež Austrumāzijas politikas analītiķe Natālija Butirska.
Kremļa saimnieks arīdzan apsveica Sji ar ievēlēšanu uz trešo termiņu Ķīnas prezidenta amatā.
"Pēdējos gados Ķīna ir veikusi milzīgu izrāvienu savā attīstībā. Visā pasaulē tas izraisījis neviltotu interesi, un mēs pat nedaudz jūs apskaužam," atzina Putins, kura vadītā valsts daudzos ekonomikas rādītājos krietni atpaliek no Ķīnas.
Sji Dzjiņpins došanos uz Maskavu iepriekš raksturojis kā draudzības, sadarbības un miera ceļojumu. Sji, kas pirms vizītes citēts Krievijas un Ķīnas medijos, sacījis, ka cer uz sadarbību ar Krievijas prezidentu Putinu, lai kopīgi pieņemtu jaunu redzējumu par attiecībām.
Tikmēr Putins uzskata, ka Pekina ir gatava spēlēt "konstruktīvu lomu" kara izbeigšanā un piebilst, ka abu valstu attiecības šobrīd ir "augstākajā punktā".
Sji un Putins pirms otrdien gaidāmajām oficiālajām sarunām pirmdien rīko "neformālu" individuālu tikšanos un vakariņas.
Sagaidāms, ka Maskava un Pekina parakstīs vienošanos par abu valstu visaptverošas partnerības stiprināšanu un stratēģisko attiecību ieiešanu jaunā ērā, kā arī kopīgu deklarāciju par Krievijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību līdz 2030. gadam.
2022. gadā Krievijas un Ķīnas divpusējās tirdzniecības apjoms audzis par 30%, sasniedzot 196 miljardus dolāru. Lielā mērā šis pieaugums skaidrojams ar to, ka Krievijai nācās pārorientēt savu energoresursu eksportu: tā kā Eiropas Savienības valstis nolēma atteikties no Krievijas naftas un gāzes, Maskavai nācās palielināt eksportu uz Ķīnu. Savukārt importa jomā Krievija ar ķīniešu precēm centusies aizstāt tos Rietumu zīmolus, kas paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus.
Šī gada pirmajos divos mēnešos Ķīnas eksports uz Krieviju pieaudzis par teju 20%, bet imports par 31%.
"Ķīnai ir vajadzīgi resursi, kas ir Krievijai. Un Ķīna vēlas piekļuvi Arktikas reģionam, kas tai nebūtu bez sadarbības ar Krieviju. Tāpat Ķīna vēlas attīstīt savu kosmosa programmu un ballistisko raķešu programmu. Tas viss ir Krievijai, un to vēlas Ķīna," skaidro analītiķis Kristofers Vīfers.
"Savukārt Krievijai Ķīna ir kritiski svarīga, jo tā ir lielākā enerģijas pircēja un tai ir potenciāls iepirkt daudz vairāk. Tātad tas, kāda ir Ķīnas nostāja attiecībā uz enerģētiku un cik tā ir gatava maksāt, ir absolūti kritiski Krievijas stabilitātei."
"Ķīna ar šo braucienu cenšas panākt vairākas lietas, un tās būs grūti sabalansēt," uzskata Ķīnas politikas eksperts Džozefs Torigjans.
"Viņi vēlas apstiprināt stratēģisko partnerību ar Krieviju, lai parādītu, ka Amerikas mēģinājumi šķelt un padarīt šīs attiecības Ķīnai dārgākas nedarbosies. Viņi vēlas parādīt jaunattīstības valstīm, ka viņi var spēlēt konstruktīvu lomu. Vēlas izvairīties no ekonomiskām un reputācijas izmaksām Eiropā. Tāpēc es domāju, ka viņi būs uzmanīgi attiecībā uz to, cik tālu iet, lai signalizētu par lielāku atbalstu Krievijai."
Rietumu valstis ir kritizējušas Ķīnu par tās it kā neitrālo pozīciju un klusējošo atbalstu Krievijai. Ķīna, lai gan oficiāli nepiegādā ieročus Krievijai , tomēr diplomātiskais atbalsts ir gana atklāts. Vienā no Sji citātiem pirms vizītes karu Ukrainā viņš dēvē par "Ukrainas krīzi" un skaidro, ka Ķīna ieņemot objektīvu un bezkaislīgu pozīciju, kā arī pieliek aktīvas pūles miera sarunu labā.
Rietumi pauž bažas par iespējamām Ķīnas ieroču piegādēm Krievijai, un izdevums "Politico" vēl nesen vēstīja par to, ka Ķīnas uzņēmumi, no kuriem vismaz viens saistīts ar Ķīnas valdību, piegādājuši ieročus Krievijai.
Ukrainas amatpersonas anonīmi paudušas bažas, ka Ķīnas ieroču piegādes Krievijai var radīt lielu ietekmi frontē un ietekmēt kara iznākumu. Tiek pieļauts, ka pēc vizītes Maskavā Sji varētu sazvanīties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
