Par neuzticības ierosināšanu, ko iesniedza neliela centristu grupa un atbalstīja kreiso koalīcija, pirmdien tika saņemtas 278 balsis, kas ir mazāk par 287, kas bija nepieciešamas, lai to pieņemtu.
Otrā galēji labējo politiķu rīkotā balsojumā priekšlikums guva vēl mazāku atbalstu, un tādējādi pensiju sistēmas reformas likums stājies spēkā.
Kā ziņots, valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas 49. panta 3. daļu, ceturtdien izšķīrās likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsaucis sašutumu gan parlamenta deputātu vidū, gan sabiedrībā.
Arī pirmdien vakarā galvaspilsētas Parīzes ielās izgāja vairāki simti saniknotu protestētāju, kas dedzināja atkritumu tvertnes, skaļi pauda sašutumu un aicināja atkāpties prezidentu Emanuelu Makronu. Tomēr demonstrācijas nebija tik vērienīgas kā iepriekš.
KONTEKSTS:
Francijas centriskā valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.
Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Šī reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.
