Daudzviet ASV iebrukums joprojām tiek uztverts ļoti neviennozīmīgi. Kā atzīst arī Irākas jautājumu eksperti, protams, Sadama Huseina režīms irākiešus ieslodzīja, spīdzināja un nogalināja. Tomēr tajā pašā laikā iebrukuma, nemiernieku, pilsoņu kara un cīņas pret "Islāma valsti" dēļ arī tika zaudētas ļoti daudz dzīvību. Amerikāņi daudz kritizēti arī par to, ka šis iebrukums un pēc tam sekojošā ASV aiziešana radīja vakuumu un būtībā ļāva dzimt "Islāma valstij", sējot haosu Irākā, kas pārmetās arī tālāk, piemēram, Sīrijā.
Nācies atgriezties Irākā
Pirms 20 gadiem 19. martā tika uzsākta ASV gaisa operācija Irākā, bet 20. martā pievienojās arī sauszemes spēki. Iebrukumu īstenoja ASV, Lielbritānijas, Austrālijas un Polijas spēki. Sākot šo iebrukumu, tika solīts iznīcināt Irākas masu iznīcināšanas ieročus, kas gan tā arī netika atrasti, un tika solīts izbeigt Sadama Huseina diktatorisko valdīšanu šajā valstī. 9. aprīlī tika gūts būtisks pārspēks pār Irākas armiju, lai gan Huseinam lojālie elementi turpināja pretošanos.
Trīs nedēļas pēc iebrukuma sākuma Bagdādes centrālajā laukumā tika nogāzta Huseina statuja. Savukārt 1. maijā Bušs paziņoja par lielās kaujas operācijas noslēgumu. Tomēr nekas ne tuvu vēl nebija beidzies. Decembrī tika sagūstīts Huseins, kurš vēlāk tika tiesāts un pakārts.
Vairākus gadus vēlāk toreizējais ASV prezidents Baraks Obama iestāšanos pret Irākas karu lika savas prezidenta vēlēšanu kampaņas augšgalā, un 2011. gadā vēl atlikušie ASV spēki tika izvesti. Taču jau trīs gadus vēlāk viņš bija spiests nosūtīt karaspēku atpakaļ, jo haosā iesviestajā reģionā teroristiskais grupējums "Islāma valsts" iekaroja milzīgas Irākas un kaimiņos esošās Sīrijas platības.
Vēl šobrīd divarpus tūkstoši ASV militārpersonu atrodas Irākā. Lielākais skaits tika sasniegts 2007. gadā, kad tur atradās vairāk nekā 170 000 amerikāņu.
Tiek lēsts, ka Irākas kara laikā gājuši bojā vairāk nekā 4700 ASV un sabiedroto karavīru. Vēl pēc dažādām aplēsēm tika nogalināti no 100 000 līdz 200 000 Irākas civiliedzīvotāju.
Karš ASV izmaksājis aptuveni 2 triljonus dolāru.
Ko par to domā amerikāņu sabiedrība?
Kara sākums amerikāņu vidū tika uzlūkots atbalstoši, bet tam turpinoties, šis atbalsts noplaka. 2005. gadā aptaujas jau liecināja par sabiedrības nosvēršanos pret karu. Attieksme pret amerikāņiem kļuva negatīvāka arī no ārvalstu partneriem.
Divas desmitgades pēc ASV iebrukuma Irākā jaunā "Axios/Ipsos" aptaujā secināts, ka 61% amerikāņu uzskata, ka ASV nav pieņēmusi pareizo lēmumu, iebrūkot Irākā. Tikai 31% amerikāņu uzskata, ka Irākas karš padarīja ASV drošāku, bet 36% uzskata, ka ASV rīkojās pareizi, iebrūkot Irākā. Arī republikāņu vidū joprojām ir politiķi, kas īstenoto iebrukumu uzskata par pareizu soli.
Kāda situācija šobrīd Irākā?
Ar Huseina gāšanu radās cerība, ka Irāka kļūs par jaunu demokrātiju, kurā irākieši baudīs jaunas brīvības un dzīves līmenis ievērojami uzlabosies. Tomēr šie uzlabojumi nav notikuši tik strauji, cik cerēts.
Pirmkārt, runājot par demokrātiju, cilvēktiesību organizācija "Freedom House" norādījusi, ka, lai gan notiek regulāras vēlēšanas, kurās ir reāla konkurence un politiskajā sistēmā ir pārstāvētas dažādas reliģiskās un etniskās grupas,
tomēr demokrātisku pārvaldību realitātē kavē korupcija, kaujinieki, kas darbojas ārpus likuma robežām, un formālo institūciju vājums.
Kopš 2003. gada valstī ir notikušas sešas vēlēšanas, valstij bijušas astoņas dažādas valdības un septiņi dažādi premjeri.
Par kopējo valsts stāvokli ieskatam daži pozitīvie fakti: no 66 līdz 70 gadiem ir pieaudzis paredzamais dzīves ilgums Irākā. Saskaņā ar ANO datiem, Irākas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2003. gadā bija 855 ASV dolāri, bet 2021. gadā teju 4700. Trīskāršojusies naftas ieguve.
Valsts joprojām cīnās ar korupciju un nabadzību. Laiku pa laikam uzliesmo vardarbība. Trešdaļa Irākas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, sabiedriskie pakalpojumi lielākoties nav pieejami, un ar enerģiju bagātā valsts cieš no biežiem elektrības padeves pārtraukumiem, īpaši ārkārtējā vasaras karstumā.
Lai gan Irākā ir privātais sektors, tomēr eksperti norāda, ka politiskās partijas joprojām vēlas kontrolēt lietas un vēlas, tā teikt, paņemt daļu no pīrāga. Tāpat infrastruktūra valstī joprojām ir sliktā stāvoklī un investīcijas netiek veiktas pareizās vietās, nav pienācīgas plānošanas.
