20 gadus pēc Srebrenicas slaktiņa aizvien atrod jaunas upuru mirstīgās atliekas

Bosnijā sestdien, 11.jūnijā, piemin 20.gadskārtu kopš Srebrenicas slaktiņa. Arī pēc daudzajiem gadiem joprojām turpina atrast jaunas upuru mirstīgās atliekas. Svētdien zemes klēpī guldīs vairāk nekā 100 cilvēku. Srebrenicas slaktiņu uzskata par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara un tā izvērtējums joprojām raisa plašas diskusijas par ANO un pasaules valstu atbildību notikušajā.

Srebrenicas pilsēta atrodas ielejā, kalnu ieskautās Drinas upes krastos. Šeit iegūst sudrabu, vietējā valodā „sebro” - tādēļ arī vietai ticis tāds nosaukums, taču nebūt ne šī iemesla dēļ šo Bonsijas punktu zina pasaulē. Deviņdesmito gadu vidū Srebrenicas sudrabs apsūbēja melns.

1992.gadā sācies, apkārt plosījās Balkānu karš starp Bosnijas un Hercogovinas, Horvātijas, Serbu un Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku. Starp kalnu ielējām ieskautā Srebrenica kļuva par mājvietu daudziem reģiona bēgļiem, kas vietējo dzīvi padarīja ārkārtīgi grūtu, jo trūka pārtikas un normālu dzīves apstākļu.

ANO, kas ilgi bija sekojusi konfliktam, publiski paziņoja, ka izvietos spēkus Srebrenicā un šī kļūs par vienu no sešām drošākajām vietām kara plosītajā reģionā. Taču 1995. gada jūlijā tikai viegli bruņota ap 400 nīderlandiešu liela ANO Aizsardzības spēku grupa, kas atradās reģionā, neizrādot nekādu pretestību, neaizkavēja Serbu Republikas armiju ieņemt Srebrenicu un īstenot slaktiņu.

Ģenerāļa Ratko Mladiča vadībā no reģiona padzina vairāk nekā 20 000 cilvēku, no ģimenēm nošķīra 8000 bosniešu musulmaņu zēnu un vīriešu un turpat noslepkavoja.

Nogalināšanā piedalījās arī Serbijas paramilitārā vienība "Skorpioni", kā arī daži simti brīvprātīgo no Ukrainas un Krievijas.

Šo slaktiņu uzskata par smagāko kara noziegumu, kāds Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara. Tas arī paliek vēsturē kā smags kauna traips ANO un citu starptautisko organizāciju darbībā. Joprojām notikušo neaizmirst arī Nīderlandē, kuras miera uzturētāji tobrīd bija Srebrenicas rajonā un faktiski pieļāva notikušo.

Kā raksta ietekmīgais britu laikraksts „The Guardian”, divdesmit gadu pēc traģēdijas gaismā nāk jauni dokumentāli pierādījumi, kas apliecina - Srebrenicas „krišana” bija daļa no tā laika lielvaru Francija, Lielbritānija un ASV politikas ar jebkādiem līdzekļiem savaldīt etnisko nemieru pārņemtos Balkānus.

Vēlāk Nīderlandē īpaši Dienvidslāvijas notikumiem izveidotais ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls Srebrenicas slaktiņu atzina par genocīdu, tomēr joprojām daudzi serbi gan pašā Serbijā, gan Bosnijas-Hercegovinas Serbu Republikā to noliedz. Vēl šonedēļ, atbalstot Serbijas lūgumu, draudzīgā Krievija izmantoja veto tiesības un ANO Drošības padomē bloķēja Lielbritānijas rezolūciju, kurā Srebrenicas slaktiņš bija pielīdzināts genocīdam, kā arī nosodīta genocīda noliegšana.

Svētdien Bosnijā-Hercegovinā ir sēru diena, piemiņas ceremonijās gaida piedalāmies tūkstošiem cilvēku,  piedalīsies aptuveni 50 000 cilvēku, viesos būs Eiropas Savienības  augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, bijušais ASV prezidents Bils Klintons un citi pazīstami politiķi, bet zemes klēpī guldīs 136 cilvēku mirstīgās atliekas. Arī 20 gadu pēc slaktiņa piederīgie turpina meklēt savus nogalinātos tuviniekus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti