Plašu policijas spēku uzraudzībā protesta akcija notika mierīgu, demonstrantiem nesot plakātu: "Atbalstiet miera procesu, atceliet PKK aizliegumu."
Neskatoties uz aizliegumu, kas Vācijā noteikts 1993.gadā, organizācijai šajā valstī ir paprāvs atbalstītāju pulks. Vācija dzīvo ap 500 tūkstošiem kurdu, no kuriem lielākā daļa ir turku izcelsmes.
Vācijas varas iestādes ir pārliecinātas, ka PKK ir ap 11,5 tūkstošiem aktīvu biedru.
Gājiena organizatori norādīja, ka policija apturēja demonstrantus un pārmeklēja viņus, vai viņiem nav plakātu, kuros attēlots ieslodzītais PKK līderis Abdullahs Edžalans, kā arī nosaka sodanaudu tiem, pie kuriem tādus plakātus atrod.
Policija nesniedza savas aplēses par protesta akcijas dalībnieku skaitu.
Protesta akcija Berlīnē notika pēc tam, kad Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans pirmo reizi sagaidīja Irākas autonomā ziemeļu reģiona līderi savas valsts kurdu apdzīvotajā teritorijā, lai censtos atsākt miera procesu.
PKK kaujinieki maija sākumā saskaņā ar miera līgumu sāka atstāt Turcijas teritoriju, dodoties uz Irākas ziemeļiem, kur grupējumam ir bāzes. Bija gaidāms, ka no Turcijas kājām prom dosies ap 2000 nemiernieku kaujinieku, šķērsojot kalnaino robežzonu, lai sasniegtu Kandila kalnus Irākas ziemeļos, kur bāzēs viņi pievienotos ap 5000 citiem kaujiniekiem.
Tomēr septembra sākumā PKK paziņoja, ka aptur kaujinieku izvešanu, jo Turcijas valdība nav veikusi solītās reformas. PKK prasīja plašākas konstitucionālās tiesības 15 miljoniem Turcijā dzīvojošo kurdu.
PKK, kuras ideoloģija ir marksisms, 1984.gadā sāka cīņu pret Turcijas valsti, lai panāktu kurdiem pašnoteikšanās tiesības šīs tautas apdzīvotajos Turcijas dienvidaustrumos. Šajā bruņotajā konfliktā ir gājuši bojā vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. Turcija, Eiropas Savienība un ASV atzīst PKK par teroristisku organizāciju.
Iepriekšējās pamiera sarunas izjuka, kad PKK līderi pieprasīja Edžalana atbrīvošanu.
