Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 17 droniem; 15 notriekti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 17 bezpilota lidaparātiem "Shahed", no kuriem lielāko daļu notriekuši pretgaisa aizsardzības spēki. Par to šorīt ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecība. Tikmēr Ukrainas armija turpina virzīties uz priekšu Melitopoles un Berdjanskas virzienos.

Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 17 droniem; 15 notriekti
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ukraina notriekusi 15 no 17 Krievijas palaistajiem droniem

Krievija bezpilota lidaparātus šonakt palaidusi no Kurskas apgabala, tādēļ tie ielidoja Ukrainas teritorijā no ziemeļaustrumiem. Ziemeļu un centrālajā, kā arī rietumu reģionos darbojās pretgaisa aizsardzība. 15 no 17 droniem izdevās notriekt, taču gaisa spēki neprecizē, kas notika ar atlikušajiem diviem.

Kā izteikusies Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka, pirms dronu uzbrukuma ienaidnieks situāciju saasinājis, izvietojot Melnajā jūrā ar "Kalibr" raķetēm bruņotu kuģi. Tas, visticamāk, darīts, lai novērstu uzmanību, jo dronu uzbrukums noticis ziemeļu virzienā.

Aizvadītās diennakts laikā Krievijas karaspēks veicis pret Ukrainu trīs raķešu un 41 aviācijas triecienu. Vairāki iedzīvotāji nogalināti un ievainoti.

Turpinās Ukrainas armijas pretuzbrukums

Tikmēr Ukrainas karaspēks turpina uzbrukuma operācijas vismaz trīs frontes sektoros un virzās tālāk Robotines reģionā, Zaporižjas apgabala rietumos.

Ukrainas spēki guvuši nelielus panākumus arī uz dienvidiem no nesen atbrīvotās Urožaines, kur iepriekšējās dienās Krievijas armija veica neveiksmīgus mēģinājumus atgūt zaudētās pozīcijas.

Ukrainas armija vēsta, ka aizvadītajā diennaktī frontē notikušas 36 kaujas sadursmes. Aizsardzības spēki virzījās uz priekšu Melitopoles un Berdjanskas virzienos. Ukrainas armija iznīcinājusi vēl 500 ienaidniekus. Tika iznīcinātas arī gandrīz piecdesmit dažādas ienaidnieka tehnikas vienības. Savukārt Krievija uzbruka Ukrainas pozīcijām Kupjanskas, Bahmutas, Avdijivkas un Marinkas virzienos. Ienaidnieks arī nepārtraukti apšauda apdzīvotas vietas frontes līnijas tuvumā.

Atmīnēšanā iesaistās arī brīvprātīgie

Vairākārt minēts, ka Ukrainas pretuzbrukumu kavē plašie, Krievijas izveidotie mīnu lauki. Taču liels skaits mīnu joprojām ir arī citviet Ukrainā, kur nav frontes līnija. Pēc varasiestāžu aplēsēm, mīnēta varētu būt trešdaļa valsts, un, lai to atbrīvotu, varētu paiet vairāk nekā 10 gadu.

Atmīnēšanā iesaistās arī brīvprātīgie, pārvēršot, piemēram, savu ekskavatoru par atmīnēšanas mašīnu, lai palīdzētu atbrīvot no mīnām laukus.

"Princips ir dot triecienu ar šajās ķēdēs iestiprinātajiem svariem. Spiediens uz zemi ir tik liels, ka nostrādā jebkura mīna, gan kājnieku, gan tanku mīna. Pēc katras reizes, kad ekskavators uzbrauc uz mīnas, operatoram nepieciešams pabraukt atpakaļ un pārbaudīt priekšpusē uz kausa esošo ķēžu un nažu stāvokli. Ja tie ir bojāti, tad tie jānomaina," skaidro viens no brīvprātīgajiem.

Laikraksts "The Washington Post", atsaucoties uz ASV izlūkdienestiem, iepriekš vēstīja, ka tieši Krievijas izbūvētās aizsardzības dēļ Ukrainas pretuzbrukums varētu nesasniegt Melitopoli. Tas izlūkdienestu vērtējumā varētu būt viens no galvenajiem Ukrainas pretuzbrukuma mērķiem, lai pārrautu sauszemes ceļu uz Krimu.

Ukraina kritizēja šo rakstu, norādot, ka šis ir kārtējais piemērs tam, ka medijos publicētas anonīmas atsauces uz izlūkošanas informāciju nav vērts uztvert nopietni. Arī ASV domnīcas "Kara studiju institūts" ziņojumā norādīts, ka Melitopoles atbrīvošana nebūt nav vienīgais veids, kā Ukraina var pārraut Krievijas sauszemes koridoru uz Krimu. Ukrainas militārpersonām esot daudz iespēju pārraut Krievijai kritiskos loģistikas maršrutus gar Azovas jūras krastu.

"Kara studiju institūta" analītiķi norādījuši, ka Ukrainas pretuzbrukums būs gara operāciju sērija un pašreizējie pretuzbrukumi, visticamāk, radīs labvēlīgākus apstākļus nozīmīgākām operācijām.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti