Strīdā par Kalnu Karabahu karš starp Armēniju un Azerbaidžānu izcēlies divreiz. Otro reizi tas notika 2020. gadā, kad konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Kopš šī konflikta uz abu valstu robežas ik pa laikam izceļas apšaudes. Tādas vairākkārt notikušas arī šomēnes, un tas novedis pie atkārtotiem diplomātiskiem pūliņiem ar mērķi normalizēt abu pušu attiecības.
Kamēr Krievijai ir aizņemta ar karošanu Ukrainā un nevēlas saasināt attiecības ar Azerbaidžānas sabiedroto Turciju, iniciatīvu reģionā centušās uzņemties ASV un ES. Armēnijas premjers Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ir piedalījušies vairākās miera sarunu kārtās, ko vada šie divi vidutāji. Vēl maija sākumā Vašingtonā tikās Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri, bet aizvadītajā svētdienā Pašinjans un Alijevs jau piekto reizi tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu Briselē.
"Uzskatu, ka ir svarīgi atturēties no naidīgas retorikas. Ir svarīgi iesaistīties no labas gribas un izrādīt vadību, lai panāktu abpusēji pieņemamus risinājumus. Eiropas Savienībai šeit nav slēpta darba kārtība. Mūsu vienīgais mērķis ir palīdzēt Armēnijai un Azerbaidžānai sasniegt visaptverošu un godīgu mieru, un mēs esam gatavi dot savu ieguldījumu viņu kopīgajos centienos. Un tāpēc esam vienojušies Briseles sanāksmes rīkot tik bieži, cik nepieciešams," norādīja Mišels.
Alijevs un Pašinjans arī piekrituši tikties ar Francijas un Vācijas līderiem Eiropas Politiskās kopienas samitā Kišiņevā 1. jūnijā.
Diplomāti un amatpersonas pēc sarunām ierasti atzīst, ka tajās panākts kāds progress. Konkrēti Briselē uzteikts, ka abām pusēm izdevies vienoties par ekonomikas un transporta sakaru atbloķēšanu reģionā. Tiesa, abu sāncenšu retorika neliecina par to, ka būtu ievērojami pieaugušas izredzes parakstīt miera līgumu.
Redzot Rietumu ietekmes pieaugumu, kā vidutājs savu lomu aktīvāk cenšas spēlēt arī Krievija, ar kuras starpniecību puses 2020. gadā noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu. Tā rezultātā Armēnija atdeva teritorijas, kuras tā bija kontrolējusi gadu desmitiem. Vienošanās rezultātā Kalnu Karabahā arī izvietoti 2000 tā dēvētie miera uzturētāji no Krievijas. Taču Armēnija apsūdzējusi Krieviju, ka tās miera uzturētāji nekādu mieru uzturēt nespēj.
Šodien Maskavā tiekas Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri. Bet nākamnedēļ Armēnijas un Azerbaidžānas līderi pēc Krievijas ielūguma tiksies trīspusējās sarunās ar Krievijas prezidenta starpniecību.
Kremļa nesenais lēmums par Kalnu Karabahas tā dēvēto miera uzturēšanas spēku jauno vadītāju iecelt ģenerāli Aleksandru Lencovu liecina, ka Maskava nopietni vēlas nostiprināt savu varu Kaukāzā. Lencovs ir viena no pieredzējušākajām Krievijas militārpersonām.
Kā raksta izdevums "Foreign Policy", vairākiem ekspertiem ir aizdomas, ka Krievija vēlas iesaldēt konfliktu — ar trauslu pamieru, bet bez ilgstoša miera noregulējuma.
Jebkurš miera līgums, visticamāk, dotu priekšroku Azerbaidžānai un vājinātu Kremļa ietekmi Dienvidkaukāzā.
Iesaldēts konflikts Maskavai lieti noder. Tā var balstīties uz neatrisinātajām problēmām starp Baku un Erevānu, lai no jauna uzkarsētu strīdu brīdī, kad tas Kremlim šķiet piemēroti. Miera līgums arī novērstu nepieciešamību pēc Maskavas miera uzturētājiem, un Kremlis šo elementu uzskata par būtisku, lai projicētu varu pār saviem tuvajiem kaimiņiem. Ja Rietumi panāktu izlīgumu, tas paplašinātu arī ASV un Eiropas ietekmi reģionā, ko Maskava uzskata par savu.
