Slovēnijas prezidente vizītē Latvijā apliecina abu valstu ciešās saites

Abu valstu delegāciju sarunās fokusā bija dažādi ar drošību saistīti jautājumi, Eiropas Savienības (ES) paplašīnāšanās un ārējo robežu aizsardzība, kā arī situācija Tuvajos Austrumos un karadarbība Ukrainā.

Runājot par Krievijas karu Ukrainā, Slovēnijas prezidente atzina – Latvijai ir daudz grūtāk, jo tā ir šim karam tuvāk un izjūt to citādi nekā slovēņi. 

Kā kopīgajā preses konferencē norādīja Edgars Rinkēvičs, Slovēnija jau labu laiku ir bijusi ļoti aktīvs NATO spēku elements Latvijā. 

"Mēs tiešām ļoti augstu vērtējam Slovēnijas atbalstu gan NATO diskusijās par drošības stiprināšanu alianses austrumu flangā, gan arī praktisku līdzdalību, nosūtot karavīrus dalībai Kanādas vadītajos NATO spēkos. Protams, ka diezgan daudz runājām par to, kādi vēl tālāki soļi būtu jāsper aliansei, lai stiprinātu mūsu kopējo drošību," teica Rinkēvičs.

Valsts prezidents apsveica Slovēniju ar kļūšanu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgo locekli, sākot no 2024. gada 1. janvāra.

Slovēniju, kas teritorijas ziņā ir uz pusi mazāka par Latviju, 2015. gadā skāra liels patvērumu meklētāju vilnis.

Toreiz Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas palīdzēja ar drošības personālu, un līdzīgi Slovēnija bija pirmā valsts, kas atsūtīja Latvijai žogus, ko izvietot uz Baltkrievijas robežas.

"Es izstāstīju par to situāciju, kāda šobrīd ir uz Eiropas Savienības, kas reizē ir arī Latvijas austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju," teica Rinkēvičs.

"Gribu atgādināt, ka savulaik Slovēnija bija tā, kas mums arī sākoties Lukašenko režīma hibrīduzbrukumam palīdzēja arī praktiski infrastruktūras stiprināšanā. Runājām arī par to, ka ir nepieciešams uzsākt diskusiju par kopīgu, pilnīgu Eiropas Savienības migrācijas patvēruma politikas revīziju un šai politikai, šai likumdošanai būtu jāņem vērā jaunās reālijas."

"Runājot par migrāciju, jāsaka, ka pieredzam cilvēku pieplūdumu no valstīm, kurās ir ļoti sarežģīti apstākļi," atzina Slovēnijas prezidente.

"Un nepieciešams apzināties, ka pie mums varētu nonākt migranti no dažādām dabas katastrofu skartām valstīm. Eiropai vajadzētu pievērsties ļoti nopietni un atbildīgi migrācijas problēmai, it īpaši nelegālās migrācijas problēmai.

Slovēnijā mēs runājam kā šo migrāciju pavērst mūsu labā, jo savā ziņā tas nodrošina darbaspēku jomās, kurās mums tas pietrūkst."

Slovēnijas prezidentes dienaskārtībā paredzēta tikšanās arī ar citām Latvijas augstākajām amatpersonām – pirmdien ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, bet otrdien – ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. 

Vizītes laikā prezidente dosies arī uz Ādažu bāzi, kur tiksies ar slovēņu karavīriem. Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā sastāvā dien 50 karavīri no Slovēnijas. Tāpat Pirca-Musara piedalīsies Slovēnijas vēstniecības Rīgā atklāšanā.