Vēl otrdien apgabala vadītājs brīdināja, ka varasiestādes "pastāvīgo apšaužu" dēļ vairs nespēj garantēt iedzīvotājiem elektrību un ūdeni, un deva rīkojumu visiem Kupjanskas un trīs tuvumā esošo apdzīvoto vietu civiliedzīvotājiem pamest pilsētu.
"Kopumā ir jāevakuē aptuveni 10 000 cilvēku. Evakuācijas temps ar katru dienu pieaug," platformā "Telegram" piektdien paziņoja Siņehubovs.
Krievi Kupjansku sagrāba neilgi pēc tam, kad 2022. gada februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, bet ukraiņi to atguva aptuveni sešus mēnešus vēlāk.
Pirms kara Kupjanskā dzīvoja nepilni 30 000 cilvēku. Atkārtotie Krievijas artilērijas triecieni nodarījuši postījumus daudzām ēkām, nogalināti desmitiem civiliedzīvotāju.
Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien uzņēma vizītē ASV prezidentu Džo Baidenu.
Kanclers izteica atzinību Baidenam par sabiedroto saliedēšanu un lielo atbalstu, ko ASV sniedza pirmajās nedēļās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šolcs norādīja, ka atbalstam Ukrainai ir jāturpinās, taču bez situācijas eskalēšanas.
"Jau no kara sākuma mēs ļoti cieši sadarbojāmies viens ar otru abās Atlantijas okeāna pusēs. Tas mūs padarīja spēcīgus. Tas padarīja aliansi spēcīgu un mēs tā arī turpināsim. Mūsu nostāja ir skaidra – mēs atbalstām Ukrainu, cik vien tas ir iespējams. Taču vienlaikus nodrošinām, lai NATO nekļūtu par daļu no šī kara, un lai tas nenovestu pie vēl lielākas katastrofas," teica Šolcs.
Šodien mēs ar kancleru apspriedīsim pašreizējos centienus atbalsta meklēšanā Ukrainas armijai. Un kā palīdzēt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, ko Krievija nemitīgi bombardē. Un mēs palīdzam Ukrainai atgūties, atbrīvojot iesaldētos Krievijas aktīvus," tikmēr pauda ASV prezidents.
Sarunām ar Šolcu un Baidenu jau tuvākajā laikā pievienosies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
