Sprūds: NATO jāpievērš lielāka uzmanība ārējās robežas stiprināšanai

NATO austrumu flanga jeb tā sauktā Bukarestes devītnieka aizsardzības ministru sanāksmē trešdien pārrunāts, kā stiprināt kolektīvo aizsardzību. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds sabiedrotos aicināja rast tūlītējus un kolektīvus risinājumus NATO gaisa telpas stiprināšanai.

Sprūds: NATO lielāku uzmanību jāpievērš ārējās robežas stiprināšanai
00:00 / 00:00

Bukarestes devītnieks ir platforma drošības jautājumu apspriešanai, kurā pārstāvētas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds  ("Progresīvie") tikšanās laikā esot uzsvēris to, cik būtiski ir sargāt NATO ārējās robežas un aicināja nekavējoties stiprināt pretgaisa aizsardzības spējas, īpaši to attiecinot uz pretdronu spējām, amatpersona stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena".

Kolēģi, kuru pārstāvētās valstis arī ir saskārušās gan ar "Šahed" dronu, gan arī raķešu nokrišanu to teritorijā, gaisa aizsardzības stiprināšanu redz kā kopīgu NATO izaicinājumu, apliecināja Sprūds.

"Rumānijā un Polijā šie incidenti notikuši vairākkārt. Tās ir valstis, kas šajā gadījumā arī absolūti saprot Latvijas problēmu un nepieciešamību aizsargāt gan gaisa telpas, gan valsts iedzīvotājus. Te ir valstu vienprātība – īpaši to, kas ir pieredzējušas šādus incidentus.  Tas ir gan nacionālā līmenī, protams, jārisina, bet šeit ir arī nepieciešami kolektīvie risinājumi un atbildes," uzsvēra ministrs.

Ministrs trešdien kopā ar kolēģiem no Polijas un Rumānijas parakstīja kopīgu vēstuli, kurā aicināja NATO nepieciešamība tūlītēji ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, kā arī pastiprināt NATO atturēšanas aktivitātes, novērošanu, izlūkošanu un gaisa patrulēšanu alianses austrumu flangā. 

"Mēs esam par to, lai gaisa patrulēšana tiktu padarīta par gaisa aizsardzību, lai mēs izmantojam tos aktīvus, tās iespējas, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, lai mēs pamanām visus šos lidojošos objektus. Un arī vienlaikus spētu pacelt gaisā, ja nepieciešams, NATO iznīcinātājus," viņš teica.

Apņemšanās jau pastāv, taču šobrīd jāliek arvien lielāks akcents tieši uz NATO ārējās robežas stiprināšanu, sacīja ministrs. 

"Kopumā, protams, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs pastiprinam savu klātbūtni uz robežas – kā uz sauszemes, tā gaisa telpā. Protams, svarīga ir arī komunikācija ar sabiedrību. Mēs varam izpildīt nacionālos mājasdarbus – mēs to arī darām un stiprinam, un aizsargājam, bet, protams, arī redzam, ka Polijas un Rumānijas gadījumi [ar gaisa telpā ielidojošiem droniem vai raķešu atlūzām] var atkārtoties. Un līdz ar to, protams, svarīgs ir kolektīvās atbildes jautājums, ko mēs arī uzsvērām," viņš teica.

Bukarestes devītnieka valstu ministri kopīgā paziņojumā arī nosodīja Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā un pauda stingru nosodījumu Krievijai par tās dronu un raķešu atkārtotiem NATO gaisa telpas pārkāpumiem Latvijā, Rumānijā, Polijā un citās NATO dalībvalstīs, liecina Aizsardzības ministrijas lapā publicētā informācija.

Tikšanās laikā amatpersonas apliecināja, ka turpinās atbalstīt Ukrainu, sniedzot visa veida palīdzību, un apsprieda arī turpmāku savstarpējo sadarbību drošības stiprinašanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti