Ukrainas Ārlietu ministrija ir oficiāli lūgusi ANO un Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju iesaistīties humānās palīdzības pasākumos Kurskas teritorijā, ko kontrolē Ukrainas armija.
Sarkanā Krusta oficiālā pārstāve sarunā ar "RIA Novosti" sacīja, ka organizācijas darbinieki ir gatavi apmeklēt Ukrainas armijas kontrolētos reģionus, bet tikai ar nosacījumu, ka abas konfliktā iesaistītās puses sniegs drošības garantijas.
Krievijas iestādes nekomentēja ANO un Sarkanā Krusta paziņojumus, un Maskava nodēvēja Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumu par provokāciju.
Saskaņā ar dažādām aplēsēm Ukrainas kontrolētajā Kurskas apgabala teritorijā varētu atrasties līdz 1000 civiliedzīvotāju.
KONTEKSTS:
Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā.
