Azerbaidžāna vairākus mēnešus bloķēja Lačinas koridoru – vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju.
Kā apgalvoja Azerbaidžānas vadība, Kalnu Karabahas vadība līdz šim noraidījusi Baku priekšlikumu vienlaikus atvērt Lačinas koridoru un Agdamas ceļu, kas Kalnu Karabahu savieno ar Azerbaidžānu.
Tomēr pirmdien tika nodrošināts, ka Sarkanā Krusta automašīnas vienlaicīgi iebrauc pa Lačinas koridoru un Agdamas ceļu, sociālajos medijos pavēstīja Azerbaidžānas prezidenta ārlietu padomnieks Hikmets Hadžijevs.
Pateicoties "konsensam humāno jautājumu jomā, kas panākts starp lēmumu pieņēmējiem, ICRC šodien pa Lačinas koridoru un Agdamas ceļu ved cilvēkiem nepieciešamās kviešu miltu un medikamentu kravas", pavēstīja ICRC.
Eiropas Savienība un ASV iepriekš mudinājušas atvērt Lačinas koridoru un Agdamas ceļu humānajām kravām.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš 90. gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un Eiropas Savienības paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
