Maijā šis bija jau devītais Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai.
Tikmēr Krievijas okupētajā Krimā Simferopoles apgabalā netālu no Čisteņkes ciema ceturtdien saspridzinātas dzelzceļa sliedes, tā rezultātā no sliedēm noskrējis vilciens ar labību.
Atbilstoši provizoriskajai informācijai no sliedēm noskrējuši astoņi vagoni, pieci no tiem apgāzušies. Pēdējo nedēļu laikā Krievijas teritorijā vai Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijā arvien biežāki kļuvuši sabotāžas gadījumi.
Krievija uzbrukumā Ukrainai izmantojusi stratēģisko aviāciju. Pagaidām zināms, ka nogalināts vismaz viens cilvēks, tas noticis Odesas apgabalā.
Pēdējo nedēļu laikā ievērojami pieauguši ienaidnieka raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi Ukrainas teritorijai. Ukrainas militārpersonām izdodas notriekt lielāko daļu ienaidnieka objektu.
Zināms, ka šoreiz Krievija uz Ukrainu izšāvusi 30 spārnotās raķetes, no kurām 29 izdevies notriekt. Naktī notriekti arī divi izlūkdroni un divi trieciena droni "Shahed".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā aicinājis pasauli palielināt spiedienu uz Krieviju saistībā ar Krievijas veiktajām pastiprinātajām apšaudēm.
"Šodien mūsu Hersonas apgabalā Krievijas veiktā apšaude prasīja vēl viena bērna dzīvību. Zēna. Viņa vārds bija Vsevolods. Jūlijā viņam būtu palikuši seši gadi.
Izsaku līdzjūtību ģimenei un draugiem! Tas bija kārtējais teroristu artilērijas uzbrukums. Cilvēki vienkārši atradās uz ielas pie parasta veikala," teica Zelenskis.
"Regulāra Sumu, Černihivas, Dnipro, Zaporižjas apgabalu un Donbasa apšaude atkal un atkal pierāda, ka mums ir vajadzīga vēl lielāka pasaules konsolidācija, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju. Vēl vairāk spēka mūsu karotājiem iznīcināt visas teroristu pozīcijas un vēl vairāk atbalsta mūsu cilvēkiem, lai glābtu dzīvības un atgrieztu drošību mūsu pilsētās un ciematos."
Zelenskis sacīja, ka trešdien viņš rīkojis vairākas sagatavošanās sanāksmes par jauniem soļiem Ukrainas aizsardzības un tās starptautisko pozīciju stiprināšanai.
Tikmēr prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks norādīja uz to, ka pastiprinās Krievijas īstenotās Ukrainas pierobežas apgabalu apšaudes. Pēc viņa teiktā, tikai pēdējā nedēļā – no 8. līdz 16. maijam – Krievijas karaspēks 162 reizes apšaudīja Harkivas, Černihivas un Sumu apgabalu ar artilēriju un mīnmetējiem. Katrā no apgabaliem šonedēļ gājuši bojā civiliedzīvotāji, un Jermaks skaidroja, ka likumsargi fiksē visus krievu terora noziegumus pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) galvenais diplomāts Žuzeps Borels ierosinājis palielināt militārās palīdzības fondu Ukrainai par 3,5 miljardiem eiro.
Kā vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem blokā, Borels ierosinājis dalībvalstu valdībām vairāk ieguldīt tā dēvētajā Eiropas Miera fondā, kas militārajai palīdzībai Ukrainai jau piešķīris aptuveni 4,6 miljardus eiro. Borels nolēma lūgt palielināt fonda finansējumu, jo tā pašreizējie līdzekļi tuvojas beigām un ES vēlas nodrošināt, lai būtu pietiekami daudz resursu militārajai palīdzībai citām valstīm, tostarp Ukrainai.
Borela ierosinājums varētu būt atbilde uz Ungārijas darbībām. Proti, tiek vēstīts, ka Ungārija bloķējusi Eiropas Miera fonda astotās daļas izmaksu par Ukrainai paredzētajiem ieročiem. Tiek atzīmēts, ka daļas apjoms ir 500 miljoni eiro, un to bija paredzēts izmaksāt nākamajā pirmdienā. Ungārija iebilst pret jaunu līdzekļu pārskaitīšanu, jo fonda līdzekļi paredzēti partneru atbalstam visā pasaulē, nevis tikai Ukrainai, uzskata Ungārijas valdība.
Visbeidzot, Ukraina un Krievija panākušas vienošanos vēl par diviem mēnešiem pagarināt ANO atbalstīto vienošanos, kas kuģiem ar Ukrainas labības kravām ļauj pāri Melnajai jūrai doties uz globālajiem tirgiem. Vienošanās iepriekš tikusi jau divreiz pagarināta.
Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV atzinīgi novērtēja panākto vienošanas, lai gan abas aicināja nodrošināt lielāku skaidrību par graudu eksportu, jo Krievija ir draudējusi izbeigt šo līgumu, kas ir ļoti svarīgs globālajai nodrošinātībai ar pārtiku. Savukārt Kijiva pateicās ANO un Turcijai.
Par vienošanās kārtējo pagarināšanu sākotnēji pavēstīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Maskava savukārt paziņoja, ka pēc iespējas ātrāk ir jānovērš pēc tās domām pastāvošās "atšķirības" ANO atbalstītās vienošanās īstenošanā.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos, un, saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina tagad gatavo savu pretuzbrukumu.
Jau kopš pagājušā gada vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem un kur Krievijas spēki cieš milzīgus zaudējumus. Pēdējā laikā saņemtas ziņas par Ukrainas spēku pavirzīšanos uz priekšu Bahmutā.
