Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ceturtdien un piektdien Siaņā tiekas ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Turkmenistānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas vadītājiem, lai galvenokārt spriestu par ciešāku ekonomisko sadarbību.
Pekina nolēmusi vairot savu ietekmi reģionā
Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra un Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas pētniecības programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka Ķīna meklē ceļus pie Vidusāzijas valstu līderiem un šim samitam ir trīs virzieni: ideoloģiskais, drošības un ekonomiskais.
Centrālāzijas valstis izjūt ekonomiskās sekas no Krievijas izvērstā kara Ukrainā, tāpēc tās arvien vairāk ir ieinteresētas veicināt tirdzniecību ar Ķīnu un piesaistīt ķīniešu investīcijas. Savukārt Ķīna uzlūko Centrālāziju par placdarmu, lai attīstītu vērienīgo infrastruktūras projektu "Viena josta, viens ceļš".
Pekinas mērķis ir vairot arī politisko ietekmi Centrālāzijā, kur pēdējos 30 gadus milzīga loma bija Krievijai.
Taču karš Ukrainā ir mazinājis Krievijas ietekmi reģionā, un to izmanto Ķīna, kurai ir arī drošības intereses Centrālāzijā.
Krievija ir zaudējusi draugus Centrālāzijā
Pekina jau gadiem bažījas, ka Centrālāzijas valstīs varētu uzšķilties plaši protesti, kas draudētu pārmesties uz Ķīnas Siņdzjanas reģionu, kur Pekina izvērš plašas represijas pret musulmaņiem. Tāpēc ķīnieši ir ieinteresēti, lai Centrālāzijas valstīs varu saglabātu autoritāri režīmi, kas spētu nodrošināt stabilitāti. Savukārt Centrālāzijas valstis varētu vēlēties iegūt Ķīnas modernākās novērošanas tehnoloģijas, lai izsekotu savus pilsoņus.
Uz samitu nav ielūgts Krievijas prezidents Vladmirs Putins. Upsalas Universitātes profesors Stefans Hēdlunds uzskata, ka tas uzskatāmi parāda Krievijas ietekmes mazināšanos Centrālāzijā.
"Šī ir pirmā reize, kad Krievija pēc vairāku gadsimtu ilgas hegemonijas Centrālāzijā ir izslēgta no šādas tikšanās.
Tas notiek pēc tam, kad Krievija ir zaudējusi draugus Centrālāzijā, bet Ķīna izmanto iespēju kļūt par jauno hegemonu reģionā. Manuprāt, tas apliecina beigas Krievijas pagriezienam uz Āziju, ko 2012. gadā Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības forumā Vladivostokā pasludināja Vladimirs Putins. Viņš toreiz paziņoja, ka Krievija vēlas noķert Ķīnas vēju savas ekonomikas burās. Tagad es teiktu, ka Krievijas ekonomika ir kā jūrā dreifējošs vraks, un Ķīna tai nedod nekādu labumu," Hēdlunds sacīja intervijā telekanālam "Euronews".
Vidusāzijas valstis vēl neriskē saraut saites ar Krieviju
Bērziņa-Čerenkova secina, ka arī Vidusāzijas valstis joprojām mēģina sabalansēt savas intereses starp Krieviju un Ķīnu, piemēram, nesen visi pieci Vidusāzijas valstu līderi 9. maijā apmeklēja Putina rīkoto "Uzvaras dienas" parādi Maskavā.
Hēdlunds norādīja, ka pagaidām Ķīna nav gatava ieņemt drošības garanta lomu Centrālāzijā, ko līdz šim bija uzņēmusies Krievija. Tomēr Ķīnas amatpersonas ir izteikušās, ka Pekina vēlas ciešāk sadarboties ar Centrālāzijas valstīm cīņā pret "terorismu, ekstrēmismu un separātismu", kā arī stiprināt sadarbību jautājumos, kas ir saistīti ar Afganistānu, kur valdošā nestabilitāte arī nopietni satrauc ķīniešus.
Ķīnas un Centrālāzijas valstu līderu tikšanās sakrīt ar G7 valstu līderu samitu, kas piektdien sāksies Japānas pilsētā Hirosimā. Tajā G7 valstu vadītāji atkārtoti paudīs stingru atbalstu Ukrainai un spriedīs par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī mēģinās vienoties par kopīgu atbildi uz tā dēvēto Ķīnas ekonomisko piespiešanu, ko tā izmanto pret sev kritiski noskaņotām valstīm.
