Kā šonedēļ vēstīja viens no ārzemju mediju virsrakstiem – Rietumi cerēja, ka Lula būs partneris, bet viņam ir pašam savi plāni.
Brazīlijas prezidents izcēlies ar Rietumos pretrunīgi vērtētu vēstījumu par karu Ukrainā
Krievijas izvērstā kara kontekstā Brazīlija izvairījusies oficiāli nostāties kādā no pusēm.
Šī Dienvidamerikas valsts nav pievienojusies rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju un ir noraidījusi aicinājumus piegādāt munīciju Ukrainai.
Brazīlija februārī atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūciju, kas aicina uz mieru un pieprasa Maskavai izvest karaspēku no Ukrainas. Taču dažas nedēļas vēlāk Lula atteicās parakstīt ASV prezidenta Džo Baidena samita par demokrātiju deklarāciju, kurā tika nosodīts Krievijas uzbrukums Ukrainai.
Pēc tam, kad Lula nomainīja amatā Žairu Bolsonaru, kvēlu bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju, Rietumi tiešām cerēja uz daudz labākām attiecībām, taču pagaidām Brazīlijas politika – attiecības veidot vienlīdzīgi ar visiem un būt draugos vai vismaz ne ienaidniekos ar visiem – Briselei un Vašingtonai pie sirds īpaši neiet.
Lula nesen devās vizītē uz Ķīnu un Saūda Arābiju. Pirms brauciena Lula bija ierosinājis izveidot valstu grupu, kas meklētu risinājumus mieram. Sestdien Pekinas apmeklējuma laikā, kur Lula tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, viņš sacīja, ka Savienotajām Valstīm vajag beigt veicināt karu un sākt runāt par mieru. Un arī Eiropas Savienībai vajag sākt runāt par mieru.
Tāpat viņš piebildis, ka Ukrainai būtu jāuzņemas daļa vainas par karu, un ieteicis apsvērt Krimas atdošanu. Līdzīgu nostāju bieži izmanto Maskava un Pekina, vainojot Rietumus.
Brazīlijas prezidenta izteikumi izsauc asu ASV reakciju
Brazīlijas prezidenta izteikumi izsaukuši asu ASV reakciju.
ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs paziņojis, ka Brazīlija atkārto kā papagailis Krievijas un Ķīnas propagandu, nemaz neskatoties uz faktiem.
ASV uzskata, ka Brazīlijas jaunākie izteikumi, ka Ukrainai vajadzētu apsvērt oficiālu Krimas atdošanu kā piekāpšanos miera labad, ir "dziļi maldīgi, sevišķi tādai valstij kā Brazīlija, kas ir balsojusi ANO par suverenitātes un teritoriālās integritātes principu atbalstīšanu".
Krievijā Lula nav viesojies, bet viņa galvenais ārpolitikas padomnieks Celso Amorims vēl martā Kremlī tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai pārrunātu miera sarunu sākšanu.
Brazīlijā viesojas Lavrovs
Tikmēr pašā Brazīlijā šonedēļ viesojas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, pirmdien sācis braucienu pa Latīņameriku. Brazīlijā viņš uzsvēra, ka Krievija ir pateicīga Brazīlijas draugiem par viņu skaidro izpratni par situācijas Ukrainā izcelšanos. Lavrovs pateicies Brazīlijai par centieniem kļūt par starpnieku miera sarunās.
Brazīlija un Krievija bez Ukrainas jautājumiem pārrunājušas arī enerģētiku un tirdzniecību. Abas valstis pērn tirgojušās teju 10 miljardu ASV dolāru vērtībā, un aptuveni ceturtā daļa no Brazīlijas mēslošanas līdzekļu importa nāk no Krievijas.
Brazīlija ir Lavrova pirmā pieturvieta nedēļu ilgajā Latīņamerikas turnejā, kurā būs arī Venecuēla, Nikaragva un Kuba – valstis, kuru kreisajām valdībām ir naidīgas attiecības ar ASV.
