Panorāma

LTV Polijā: Varšava stiprina robežu ar Kaļiņingradas apgabalu

Panorāma

Eksperti: Krievijai jāsamaksā par karu Ukrainā

Krievu migranti Gruzijā organizē atbalstu ukraiņiem

Krievu migranti Gruzijā organizē atbalstu ukraiņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jau aptuveni miljons Krievijas pilsoņu pametuši savu valsti. Lielai daļai emigrantu pirmā mērķa zeme bija Gruzija, kur ieradušies vismaz 140 000 migrantu no Krievijas. Liela daļa – glābjoties no mobilizācijas, citi – tādēļ, ka dzimtenē vairs nav bijis iespējams strādāt vai nodarboties ar sabiedrisko darbību. Un daži no viņiem Gruzijā sākuši nodarboties ar labdarību, par kuru dzimtenē viņus sodītu.

Kalnainās Tbilisi vecpilsētas pašā sirdī atrodas kāda organizācija, kas palīdz bēgļiem no Ukrainas. Tādas, protams, ir daudz, gandrīz katrā lielākajā Eiropas pilsētā. Kas šo padara atšķirīgu? To izveidojuši migranti no Krievijas!

"Emigration for Action" jeb "Emigrācija darbībai". Tā sauc organizāciju, ko kopā ar domubiedriem izveidojis Jevgēnijs Žukovs jeb Žeņa no Maskavas. Pēc izglītības politologs, viņš Krievijā aktīvi piedalījies protestos pret valdību, rīkojis politisko diskusiju klubus jauniešiem, cik nu to pieļāva režīms, bet kopš pagājušā gada 24. februāra tas vairs nebija iespējams.

Biedrības "Emigration for Action" vadītājs Jevgēnijs Žukovs
Biedrības "Emigration for Action" vadītājs Jevgēnijs Žukovs

"Uzreiz pēc kara sākuma mūsu organizācijas veidotājiem nākotnes izredzes kļuva bēdīgas – tikt aizturētiem, arestētiem vai citādi sodītiem. Tāpēc lai varētu kaut kā turpināt darboties pret šo briesmīgo, asiņaino karu, mēs nolēmām aizbraukt. Un nokļuvām Gruzijā," stāsta biedrības "Emigration for Action" vadītājs Jevgēnijs Žukovs.

Nokļūstot Gruzijā, Žeņa ar domubiedriem uzreiz sāka meklēt iespējas, kā atbalstīt karā cietušos ukraiņus. Tobrīd jau darbojās citas organizācijas, tai skaitā krievu veidotas, kas nodrošināja drēbes, pārtiku un pajumti, taču daudziem bēgļiem trūka medikamentu. Tagad tos viņiem par ziedotāju līdzekļiem nodrošina "Emigrācija darbībai", kurā darbojas vairāki desmiti brīvprātīgo no Krievijas.

"Šeit ir mūsu medikamentu noliktava. Šeit atbilstoši pieprasījumiem sašķirotas zāles, kuras pēc tam nododam ukraiņiem," rāda Žukovs. "Vispieprasītākās ir zāles pret sirds slimībām. Ļoti daudzi saņēmēji, kas pie mums vēršas, ir cilvēki gados, kas atbraukuši no okupētajām teritorijām. Nākamajā vietā – saaukstēšanās un vīrusi un trešajā – zāles, kas saistītas ar diabētu un hroniskām slimībām."

"Sākumā bija tā, ka zāļu saņēmēji man jautāja "No kurienes jūs esat?", un kad atbildēju "No Maskavas, vai Krievijas", tad parasti sekoja pauze un pēc dažām sekundēm piebilde "Nu paldies Dievam, ka tur vēl ir adekvāti, labi cilvēki!". Tagad jau tā nacionalitāšu dalīšana mums te izplūdusi," turpina biedrības "Emigration for Action" vadītājs. "Godīgi sakot vairs neatceros, kad pēdējo reizi man to jautāja. Tagad jau pieņēmuši kā normālu, ka mēs esam krievi un palīdzam, cik vien varam."

Grūtāk ar izpratni esot dzimtajā Krievijā. Pat draugu lokā ir cilvēki, kuri Žeņas darbību nesaprot un nosoda.

"Mani sauca par pārbēdzēju, dzimtenes nodevēju un tā tālāk. Diemžēl tas bija man ļoti labs draugs, bet ar kara sākumu mēs esam beiguši sazināties. Domāju – uz visiem laikiem," saka  Jevgēnijs.

Vienlaikus aktīvists uzsver – daudz biežāk no Krievijas viņi saņem atbalstu. Krievi, kas savā dzimtenē nevar skaļi runāt, kur nu vēl protestēt pret karu, tam cenšas pretdarboties citos veidos.

"Vislielākā ziedojuma daļa mums nāk no Krievijas krieviem, kuri atbalsta mūsu darbību," turpina Jevgēnijs.

Organizācijas telpās ik pa laikam ierodas ukraiņu bēgļi, pēc pieteiktajām zālēm. Arī Mikola, kuram regulāri vajag zāles pret cukura diabētu.

"Pie mums uz bēgļu centru arī brauca krievu meitene friziere un bez maksas mūs visus frizēja. Meitene no Krievijas, uzreiz pēc kara izbrauca. Viņa saka, ka jūt to kā misiju – palīdzēt ukraiņiem vismaz ar to, ko viņa kā friziere var," stāsta bēglis Mikola no Ukrainas. Bēgām no krieviem, un redzējām, ko krievi izdarīja. Paši krievi – ne jau Putins pats tur atnāca un visus nogalina. Un te jau ir tie paši krievi. Sajūta it kā ubaga dāvana. Tur tevi sita ar mietu, bet te grib ar prjaņikiem cienāt. Taču nav citas izvēles, nākas ņemt. Tomēr tik un tā sajūta slikta. No gruzīniem palīdzību pieņemt tomēr vieglāk."

Turpat blakus darbojas vēl viena krievu emigrantu organizācija "Frame". Tā rīko politiskas diskusijas, kā arī gruzīnu un angļu valodas kursus ikvienam interesentam. Vakaros – te notiek koncerti vai kopīga filmu skatīšanās. Iepriekšējā vakarā skatījušies oskaroto filma par "Navaļņiju" un pēc tam turpat to apsprieduši.

"Es pats diemžēl neredzēju to filmu! Atnāca tik daudz cilvēku, ka visi gribētāji nesatilpām mūsu mazajā zālītē, tā bija piebāzta līdz malām," saka biedrības "Frame" koordinators Maksims Ivancovs. "Bet mēs noteikti atkārtosim vēl seansus! Mūsu galvenās vērtības ir humānisms, cilvēktiesības un brīvība. Un caur savu organizāciju mēģinam izpltīt šīs vērtības apkārtējiem."

Gan Makss gan Žeņa apzinās un saprot, ka gan ukraiņi, gan vietējie gruzīni pret viņiem joprojām izturas ar piesardzīgām aizdomām. Taču uzsver – viņi ar savu sabiedrisko aktīvismu nodarbojas ne tādēļ, lai saņemtu pateicību, bet gan tādēļ, ka tā ir vienīgā cerība labākai nākotnei.  

"Es gribētu, lai pēc tam, kad beigsies karš, tomēr būtu atmiņas, ka bija arī krievi, kuri bija pret karu, kuri centās palīdzēt ukraiņiem. Jo tā ir vienīgā cerība, lai varētu ar Ukrainu atjaunot dialogu, normalizēt attiecības, sadarboties," uzsver Jevgēnijs. "Un vēl man ir personīga motivācija. Nākotnē, kad man būs pašam savi bērni un viņi, vēstures grāmatās izlasījuši par "ļauno punduri Putinu", man jautās – tēti, ko tu darīji tajā laikā? Es gribu lai varētu viņiem atbildēt, ka biju pareizajā pusē un darīju pareizās lietas!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti