Sji Dzjiņpins pārspējis Mao
10. martā ar Visķīnas Tautas pārstāvju kongresa balsojumu Ķīnas kompartijas ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins tika apstiprināts uz trešo termiņu Ķīnas Tautas republikas Valsts priekšsēdētāja, proti, prezidenta amatā. Šī ievēlēšana gan uzskatāma vairāk par formālu soli, jo Ķīnā, kas faktiski ir vienpartijas valsts, būtiskā varas pozīcija ir kompartijas ģenerālsekretāra amats. Tajā Sji trešoreiz tika apstiprināts partijas kongresā pagājušā gada novembrī. Tādējādi viņš kļuva par pirmo komunistiskās Ķīnas līderi pēc Ķīnas Tautas Republikas dibinātāja Mao Dzeduna, ieņemot partijas vadītāja amatu ilgāk nekā divus termiņus.
Tagad, stājoties arī prezidenta amatā, viņš ir savā ziņā pārspējis Mao, jo pēdējais, kaut būdams faktiskais valsts vadītājs no 1949. līdz savai nāvei 1976. gadā, tomēr visu laiku neieņēma formālo valsts galvas posteni. Pašreizējais līderis arvien biežāk tiek salīdzināts ar pagājušā gadsimta diktatoru, kura laikā Ķīnas sabiedrība piedzīvoja graujošus sociālos un politiskos eksperimentus, kas prasīja miljoniem dzīvību.
Pagrieziens Ķīnas ārpolitikā
Pēc Mao nāves viņa sekotājs Dens Sjaopins centās mazināt diktatoriskas varas potenciālu Ķīnā, ieviešot divu termiņu limitu valsts un partijas vadītājiem, kā arī striktāk nošķirot valsts un partijas varas funkcijas.
Nācis pie varas 2012. gadā, Sji Dzjiņpins ķērās pie Dena politiskā mantojuma noārdīšanas, restaurējot sistēmu, kurā partija stingrāk kontrolē valsti, savukārt ģenerālsekretārs – partiju. Bērziņa-Čerenkova norādīja, ka tieši tad noticis pagrieziena punkts Ķīnas politikā, bet šobrīd tikai turpinās Sji Dziņpina iesāktā kursa attīstība.
"Pagrieziena punkts notika pirms 10 gadiem. "10 gadi jaunajā ērā" – tā tas formāli tiek nosaukts. Un, protams, tas, kas šobrīd notiek, tā ir pastiprināšana, tāda klanīšanās Sji Dzjiņpina kursam," vērtēja Bērziņa-Čerenkova.
Vienlaikus viņa atzina, ka līdz ar Dzjiņpina pārvēlēšanu vērojams pagrieziens Ķīnas ārpolitikā – drosmīgas, pašpārliecinātas valsts, kas apzinās savu lomu, virzienā.
"Sji Dzjiņpins 6. martā nāca klajā ar sešiem jauniem formulējumiem, ko tad Ķīna ārpolitikā grib, un tie ir diezgan nozīmīgi. Denam Sjaopinam bija seši formulējumi, kas principā bija – skatāmies no malas, nodrošinām savu pozīciju, nogaidām, un nevajag mums līderību. Ko saka Sji Dzjiņpins? Saglabājam mieru, saglabājam pārliecību, meklējam progresu un stabilitāti, esam proaktīvi, apvienojamies, nu, principā partijas līderībā, un pēdējais – atļaujamies cīnīties, uzdrošināmies cīnīties. Šis tiešām ir absolūts pagrieziena punkts tajā, kā Ķīna sevi ārpolitiski pozicionēs," klāstīja Bērziņa-Čerenkova.
Līdz šim globālos procesus atklāti ietekmējušas tikai Amerikas Savienotās Valstis, kas neapšaubāmi ir vairāk vai mazāk klātesošas visā pasaulē. Šobrīd Ķīna aizpilda tās nišas, kuras ASV ietekmēt ir problemātiski, kur ASV demokrātiskais raksturs tām rada grūtības. Piemēram, nupat ar tiešu Ķīnas starpniecību notikusi Irānas un Saūda Arābijas diplomātisko attiecību atjaunošana pēc vairākām desmitgadēm.
Pētnieki to dēvē par "neapmierināto koalīciju" – Ķīna savā veidā veido saiknes ar tām valstīm un varām, kas nav apmierinātas ar Rietumiem un ASV, neatkarīgi no to savstarpējām ideoloģiskajām atšķirībām.
"Ķīna ir paplašinājusi šo formulējumu, ka ir paralēlie ceļi uz modernitāti, un Rietumiem un liberālajām demokrātijām nepieder īpašuma tiesības uz attīstību. Ķīna nāk ar šo stāstu, ka katram var būt savs, ka mēs jau to attīstību esam panākuši citā ceļā nekā Rietumu liberālās demokrātijas, bet jums varbūt arī savā veidā tas ir iespējams. Un, protams, ka attīstības valstīs un globālajos dienvidos, – tur rezonē šis antirietumu diskurss," vērtēja Bērziņa-Čerenkova.
Premjerministram citas intereses
11. martā kongress apstiprināja arī jaunu premjerministru – agrāko Komunistiskās partijas Šanhajas komitejas vadītāju Li Cjanu, kurš jau šī gadsimta sākumā kā partijas funkcionārs strādājis toreizējā Džedzjanas provinces partijas organizācijas vadītāja Sji Dzjiņpina pakļautībā. Viņš nomainījis šai postenī līdzšinējo valsts vadītāju Li Kecjanu, kurš savulaik tika uzlūkots kā viens no Sji iespējamajiem konkurentiem cīņā par valsts līdera vietu.
Bērziņa-Čerenkova pauda, ka Li Cjans jaunajā amatā līdz šim izteicies visnotaļ interesanti, savā ziņā rādot pretstatu starp Sji Dzjiņpina un savu nostāju.
"No vienas puses mums ir Sji Dzjiņpins ar tirādēm par ASV, un no otras puses mums ir Li Cjans, kurš savā pirmajā preses konferencē, kad viņam uzdod jautājumu par ASV, saka – es jau neesmu nekāds ārpolitikas zinātājs, lai citi runā, bet, godīgi sakot, man jau liekas, ka konsenss ir panākts starp Sji Dzjiņpinu un Baidenu novembrī, un es esmu vienkāršs cilvēks, esmu strādājis ar biznesmeņiem, tostarp amerikāņiem, un visi jau grib, lai viss sakārtojas.
Man tas šķita tik ārkārtīgi interesants ceļš, kā Ķīna tomēr turpina to sarunu ar ASV. Ir augstā politika, retoriskie šāviņi, un tad ir viens tāds Li Cjans no Šanhajas, kurš runā šādi," stāstīja Bērziņa-Čerenkova.
Savā ziņā tas skaidrojams ar to, ka galveno amatpersonu funkcijas Ķīnā savā ziņā ir sadalītas tā, ka premjera galvenais uzdevums ir ekonomikas stabilitāte un attīstība. Viņam primāri jādomā par to, lai Ķīnā ienāktu investīcijas. Un problēmas attiecībās ar ASV šo investīciju klimatu ir nepārprotami pasliktinājušas.
Jaunajam premjerministram jāīsteno valsts aparāta reformas, kas cita starpā paredz personāla kvantitatīvu samazināšanu par 5% nākamo piecu gadu laikā. Paredzēts veidot jaunu finanšu sfēru kontrolējošu institūciju – Nacionālo finanšu regulācijas administrāciju, kura koncentrēs savās rokās funkcijas, kas agrāk bija sadalītas starp vairākām citām institūcijām.
Kā norāda analītiķi, Pekina veido nozares superkontrolieri, baidoties no finanšu sfēras destabilizācijas. Tā ir ne tikai reakcija uz pašreizējām ekonomikas problēmām, bet iekļaujas plašākā politiskā tendencē – panākt privātās sfēras, sevišķi informācijas un sakaru tehnoloģiju uzņēmumu, darbošanos kompartijas noteikto stratēģisko mērķu labā. Tomēr, jo vairāk koncentrēta vara, jo smagāka atbildība gulstas uz tās līdera pleciem. Un problēmas, ar kurām šobrīd sastopas Ķīna, nav viegli ceļamas – ekonomikas bremzēšanās, demogrāfijas situācijas pasliktināšanās, spriedzes pieaugums attiecībās ar Rietumiem.
