Taču arī vairākās Eiropas Savienības valstīs protestos iziet cilvēki, kas nekautrējas valkāt Krievijas militāro simboliku.
Par Krievijas ietekmes aģentu aktivitāti pēdējā laikā visskaļāk runāts Moldovā, kur gadiem ilgi Krievija kontrolē ne tikai Piedņestras teritoriju, bet arī ir cieši saistīta ar prokrieviskajiem politiskajiem spēkiem. Tik cieši, ka Moldovas prezidente Maija Sandu, kas pasludinājusi kursu uz pievienošanos Eiropas Savienībai, brīdinājusi par mēģinājumiem gāzt valdību, izmantojot protesta noskaņojumu ekonomiski sarežģītākajā situācijā valstī, kas ilgstoši bijusi arī viena no Eiropas visnabadzīgākajām zemēm.
Moldovas varasiestādes ziņo par veselu Krievijas finansētu tīklu, izskan arī apsūdzības par "Vagner" algotņu iesaisti.
"Personas no Krievijas Federācijas ieradās 9. martā ar mērķi doties uz vairākām adresēm, izpildot instrukcijas un uzturot tiešu komunikāciju ar personu Krievijas Federācijā," pēc iespējamo diversantu aizturēšanas ziņoja Moldovas policijas vadītājs Viorels Černeucanu.
Tikmēr Gruzijā galēji labējo spēku organizētā karoga dedzināšana pēc trauksmainajiem politiskajiem notikumiem daudziem simboliski atgādinājusi, ka Gruzijas konstitūcijā nostiprinātais mērķis par eiroatlantisko integrāciju spēj rast pretiniekus pat valstī, kur Krievijas karaspēks okupējis piektdaļu teritorijas.
Lai gan pēc Krievijas represīvo likumu piegrieztnes šūtais "ārvalstu aģentu" likums opozīcijas protestu dēļ ir apturēts, valdošās partijas "Gruzijas sapnis" un tās dibinātāja, Krievijā par miljardieri kļuvušā Bidzinas Ivanišvili skatījums, pēc rietumnieciski noskaņoto analītiķu domām, ilgtermiņā sakrīt ar daļu no Krievijas interesēm.
"Esmu dziļi pārliecināts, ka daļa no viņa idejas ir par to, kā viņa privātajai mazajai valstij jāizskatās nākotnē – pilnībā atrautai no Rietumiem, bez likuma varas elementiem, bez brīvām godīgām vēlēšanām un tiesu sistēmas. Tie ir elementi, kas ir priekšnosacījums Gruzijas integrācijai Eiropas Savienībā, un šie elementi ir tiešā konfliktā ar oligarhijas interesēm," secina Gruzijas Stratēģisko un Starptautisko studiju fonda pētnieks Giorgijs Badridze.
Tomēr pēdējās nedēļās aktivizējušies arī prokrieviskie spēki vairākās NATO dalībvalstīs. Spilgtākais piemērs tam bijusi Čehija, kur aizvadītajā nedēļas nogalē Prāgā izgāja vairāki tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret augsto inflāciju, kā arī iebilstu pret valsts sniegto atbalstu Ukrainai.
"Cik ir izmaksājusi kara atbalstīšana Ukrainā? Jūs, valdība, tikai to uzkurinat tā vietā, lai censtos darīt visu, lai sāktos miera sarunas!" žēlojās viens no protestētājiem Jirži Hancs.
Paralēli dibināta arī jauna partija. Tomēr tas notiek laikā, kad Čehijas prezidenta amatā stājies bijušais ģenerālis Petrs Pavels, kurš skaidri paudis savu prorietumniecisko nostāju – atšķirībā no priekšteča Miloša Zemana.
Čehijas piemērs liecina – lai gan prokrieviskie spēki ir aktivizējušies, būtiskas politiskas ietekmes tiem nav un pat otrādi – tā samazinās.
Līdzīgi arī Bulgārijā, kas piedzīvojusi savu vilni ar padomju laika pieminekļu atbilstības pārskatīšanu, netrūkstot arī protestiem pret to novākšanu.
Bulgārijā sākusies kārtējā priekšvēlēšanu kampaņa, cenšoties ar jaunām vēlēšanām pārvarēt politisko nestabilitāti. Tajā aktivizējušies arī vairāki prokrieviskie spēki, pārstāvot eiroskeptiskus un ultranacionālistiskus uzskatus, kuriem gan netiek prognozēti lieli panākumi.
Ne vienmēr saikne ar Maskavu tiek publiski deklarēta, taču nereti ir, – piemēram, bulgāru politiķis Nikolajs Maļinovs, kurš dzimtenē apsūdzēts spiegošanā, bija viens no delegātiem šonedēļ ar Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova svētību atklātajā Starptautiskās Rusofilu kustības dibināšanas kongresā, kur asi tika kritizēta Kremļa regulāri pieminētā "rusofobija" un "antikrieviskā histērija".
Kā atzinis Maļinovs, ideja par rusofilu kustību radusies sarunā ar Putinu jau pirms trīs gadiem. Taču, Krievijas invāzijai Ukrainā nonākot stagnējošā fāzē, arī kļuvis skaidrs, ka gan atklātajiem rusofiliem, gan par saikni ar Krieviju tikai aizdomās turētajiem ir politiskās intereses, kas cieši sakrīt ar Krievijas politiskajiem mērķiem.
