Par šādu ukraiņu bēgļu noskaņojumu liecina aptauja, kuru pēc Polijas premjerministra kancelejas pasūtījuma sarīkoja migrācijas platforma EWL un Varšavas Universitātes Austrumeiropas studiju centrs.

Bēgļu īpatsvars, kas vēlas palikt Polijā uz pastāvīgu dzīvi, kopš pērnā gada marta ir samazinājies no 7% līdz 6%.

32% ukraiņu bēgļu Polijā ir nodomājuši iespējami ātrāk atgriezties Ukrainā. 16% aptaujāto vēl nezināja par saviem plāniem saistībā ar atgriešanos.  

Pētījuma autori uzskata, ka diezgan lielais to bēgļu īpatsvars, kas plāno palikt Polijā ilgāku laiku, ir Polijas sabiedrības un darba devēju, centrālo un vietējo valsts varas iestāžu darba rezultāts. Sabiedrība, darba devēji un varas iestādes ir veiksmīgi tikušas galā ar Ukrainas bēgļu uzņemšanu, viņu pamatvajadzību nodrošināšanu, likumdošanas pielāgošanu un bēgļu profesionālo aktivizēšanu.

Pētījumā arī konstatēts, ka 83% bēgļu atrodas Polijā jau vairāk nekā pusgadu. 51% aptaujāto ieradās pirmajos trijos mēnešos kopš pilna mēroga kara sākuma. Trešdaļa bēgļu ieradās laika posmā no pērnā gada maija līdz jūlijam. 

Tikai 5% bēgļu nolēma ierasties Polijā pērnā gada beigās vai šī gada sākumā, kad bija pastiprinājušies Krievijas uzbrukumi Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un civilajiem objektiem. 

84% no darbspējīgajiem ukraiņiem, kas kara dēļ izbrauca uz Poliju, ir iekārtojušies darbā šajā valstī. 27% no darbā iekārtotajiem ukraiņu bēgļiem atrada darbu pirmajā mēnesī pēc ierašanās Polijā.

64% no strādājošajiem bēgļiem plāno atgriezties Ukrainā, lai gan ir atraduši darbu Polijā. Turpinoties karam, bēgļi arvien biežāk uzskata, ka viņu atgriešanās notiks pēc vairākiem gadiem. 

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.