ĪSUMĀ:

• Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija vērojams populistisko radikāli labējo partiju popularitātes pieaugums.
• Vēlēšanu iznākums liecina par krasām izmaiņām politisko ideoloģiju pārstāvniecībā.
• Kopējais Eiropas politikas centrs ir pavirzījies labējās politikas virzienā.
• Populistu pārstāvības pieaugums var ietekmēt ES politiku, it īpaši drošības un aizsardzības jomās.
• Vienotas frontes saglabāšana ES politikā attiecībā uz Ukrainu joprojām ir prioritāte.
• Lai gan galēji labējo ietekme pieaug, ES atbalstošie spēki turpinās līdzšinējo politikas virzienu.

Šīs vēlēšanas bija izšķirošas, lai noteiktu ES nākotnes politiku un virzienu, primāri pamatojoties uz mainīgo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un to sabiedrību piederību politiskajā spektrā un sarežģījumiem starptautiskajā telpā. Svarīgi, ka Eiropas Parlaments, kura sastāvs tika noteikts šajās vēlēšanās, spēlē izšķirošu lomu ES lēmumu pieņemšanas procesos, jo vēlēšanu rezultāti ietekmēja ne tikai likumdošanas prioritātes, bet arī nākamā Eiropas Komisijas prezidenta izvēli un Eiropas Komisijas sastāvu.

Ideoloģiju un galveno strāvojumu attīstība

Eiropas Parlamenta vēlēšanas kopš to pirmsākumiem ir attīstījušās, iezīmējot Eiropas politiski un ideoloģiski mainīgo ainavu. 1979. gadā Eiropas pilsoņu līdzdalība demokrātijā un politiskā apziņa ir ievērojami pieaugusi. Pirmās tiešās vēlēšanas bija demokrātisks pagrieziena punkts, kurā Sociālistu grupa ieguva visvairāk balsu, bet Eiropas Tautas partija (EPP) kļuva par otro lielāko grupu. Tas radīja pamatu politiskajai dinamikai, kurā šīs divas grupas dominēja parlamentā daudzās turpmākajās vēlēšanās.

Īpaši nozīmīgas bija 2004. gada vēlēšanas, jo tajās piedalījās vēlētāji no 10 jaunajām ES dalībvalstīm, kas pievienojās ES tā paša gada 1. maijā. Šī paplašināšanās uzsvēra ES apņemšanos nodrošināt demokrātisku integrāciju un daudzveidību.

Lai gan EPP kļuva par lielāko politisko grupu jau 1999. gadā, Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu pievienošanās un politiskā piekrišana EPP vadītajai ideoloģiskajiem un politiskajiem uzskatiem, nostiprināja politisko grupas ietekmi, kā arī Eiropas Sociālistu partija (PES) saglabāja spēcīgu klātbūtni. Šīs vēlēšanas bija izšķirošas, lai apvienotu vecās un jaunās dalībvalstis saskaņā ar ES demokrātiskajām vērtībām, uzsverot Savienības spēju pielāgoties un augt.

2019. gada vēlēšanas iezīmēja vēl vienu nozīmīgu brīdi ar pastiprinātu demokrātisko līdzdalību, ko apliecināja ievērojams vēlētāju aktivitātes pieaugums līdz aptuveni 51%. Šajās vēlēšanās jaunākas grupas, piemēram, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība par Eiropu un Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupa, ieguva vairāk vietu.

Savukārt pieaugošais labējo un eiroskeptisko partiju popularitātes pieaugums ES dalībvalstīs ir radījis daudzveidīgāku politisko ainavu arī Eiropas Parlamentā. Galvenie jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija un sociālais taisnīgums, kļuva par svarīgiem diskusiju tematiem. Breksita ietekme būtiski skāra šīs vēlēšanas, rosinot diskusijas par ES nākotni un tās attiecībām ar Apvienoto Karalisti.

Drošības politika izvirzās priekšplānā

Politiskā realitāte ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, migrācijas krīzēm, notikumiem Tuvajos Austrumos, inflācijas pieaugumu un enerģētikas krīzi, sekmēja vēl pastiprinātāku 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu dinamiskumu un ietekmēja EP politisko prioritāšu un interešu kopējo virzību turpmākās Eiropas Savienības politikas veidošanā.

Pirmkārt, pēc breksita Eiropas Parlamenta deputātu skaits ir samazināts no 751 uz 720, un 27 vietas, kuras iepriekš aizņēma Lielbritānijas delegācija, ir pārdalītas starp citām dalībvalstīm. 2023. gada septembrī Eiropadome piekrita palielināt Eiropas Parlamenta deputātu skaitu no 705 uz 720, lai nodrošinātu precīzu pārstāvniecību pieaugošajam ES iedzīvotāju skaitam.

Papildus ievērojama gaidītā tendence 2024. gada vēlēšanās bija populistisko radikāli labējo partiju popularitātes pieaugums daudzās valstīs, it īpaši Francijā un Vācijā.

Jāatzīst, ka salīdzinot ar 2019. gada EP vēlēšanām, kur būtiski pieaugumu izraudzījās zaļo un liberālo partijas, vēlētājiem bažījoties par vides ilgtspējību, digitālo transformāciju un sociālo taisnīgumu, 2024. gada vēlēšanu iznākumā ir vērts atzīmēt, ka politisko prioritāšu saraksta augšgalā atrodas drošības un aizsardzības politikas jautājumi saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā un pieaugošo nestabilitāti Tuvajos Austrumos, kā arī dzīves dārdzība, inflācija, enerģētikas krīze un visbeidzot arī migrācijas politikas jautājumi.

Otrkārt, pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas ir novērojams, ka 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākums liecina par krasām izmaiņām politisko ideoloģiju pārstāvniecībā un kopējo politisko grupu iekš Eiropas Parlamenta novietojumu politiskajā spektrā, salīdzinot rezultātus ar iepriekšējām 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Lielākās sociāldemokrātiskās politiskās partijas, piemēram Progresīvo sociālistu un demokrātu alianse (S&D) rezultātu ziņā turpina ar teju nemainīgu reprezentāciju, zaudējot tikai divas vietas.

Lai gan pieaugošā Eiropas pilsoņu tendence balsot par radikālām labēji vai kreisām partijām, arī Eiropas Tautas partija (EPP) nosargāja vietu Eiropas Parlamentā kā lielākā politiskā grupa, iegūstot par astoņām deputātu vietām vairāk. Centristu liberālās partijas, piemēram, "Renew Europe" (RE), piedzīvoja ievērojamus zaudējumus, atspoguļojot plašāku tendenci attālināties no galvenajām partijām, kopumā zaudējot 21 vietas.

Būtiskas pārmaiņas galēji labējo flangā

Eiroskeptiskās partijas guva ievērojamus panākumus, kā piemēram, Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupā, kurā pieauga vietu skaits par deviņām vietām. Šajā grupā ietilpstošās nacionālo dalībvalstu partijas, piemēram, Itālijas premjeres Džordžijas Meloni vadītā "Itālijas brāļi" un Polijas "Likums un taisnīgums" (PiS), nostiprinājās kā ievērojami spēlētāji turpmākās ES likumdošanas veidošanā.

Par ievērojamiem panākumiem eiroskeptiķu politikas piekritēju vidū liecina arī šī Eiropas Parlamenta sasaukumā izveidotā jaunā politiskā grupa "Patrioti Eiropai" (PfE). Pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna politiskās partijas "Fidesz", Čehijas labēji populistiskās partijas "ANO 2011" un Austrijas Brīvības partijas (FPÖ) apvienošanās un "Patriotu Eiropai" oficiālās izveides 30. jūnijā gandrīz visi politiskās grupas "Identitāte un demokrātija" (ID) biedri, kas bija viena no lielākajām politiskajām grupām iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukumā, pievienojās jaunajai frakcijai.

"Patrioti Eiropai" ir ieguvuši 84 no 720 mandātiem, kas ir trešā lielākā grupa Eiropas Parlamentā.

Tās priekšsēdētājs ir Džordans Bardella no Francijas galēji labējās Nacionālās apvienības, bet Kinga Gāla no "Fidesz" ir grupas pirmā priekšsēdētāja vietniece. Šajā politiskajā grupā ir 12 dalībvalstu pārstāvji, arī Vilis Krištopans no partijas "Latvija pirmajā vietā".

Jāpiebilst, ka šīs politiskās grupas ietekme būs klātesoša turpmākajā lēmumu pieņemšanas procesā, taču tas būs arī atkarīgs no politisko grupu turpmākas savstarpējās mijiedarbības un kohēzijas noteiktos politiskos jautājumos, kas, piemēram, uzsverot migrācijas politiku un klimata politiku, grupu starpā mēdz būt krasi atšķirīgas. Tādējādi potenciāli sagaidāms, ka noteiktos politiskos jautājumos pastāvēs krasa viedokļu atšķirība, kas radīs notikumu grūtāku paredzamību.

Labējās partijas, kas aizstāv nacionālistisku un pret imigrāciju vērstu politiku, guva ievērojamus panākumus dažādās dalībvalstīs.

Francijā prezidenta Emanuela Makrona politiskā partija "Renesanse" piedzīvoja ievērojamu sakāvi, izraisot politisko krīzi Francijā ar prezidenta Makrona izsludinātajām ārkārtas vēlēšanām un teju divu mēnešu ilgu Francijas valdības paralīzi līdz jaunā premjerministra iecelšanai amatā septembra sākumā. Tas ietekmēja arī EP politisko grupu ""Renew Europe", kas šī parlamenta sasaukumā zaudējusi 21 mandātu.

Līdzīgi kā Francijā, arī Vācijā valdošā partija – kanclera Olafa Šolca sociāldemokrāti – piedzīvoja neapmierinošus rezultātus, Savukārt konservatīvās partijas un it īpaši galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) guva ievērojamus panākumus. Pēc tam "Alternatīva Vācijai" (AfD) kopā ar Polijas galēji labējo politisko partiju "Konfederācija" jūlija vidū nodibināja jaunu politisko grupu "Suverēnu nāciju Eiropa", apvienojoties astoņu valstu galēji labējām politiskajām partijām un kļūstot par mazāko politisko grupu Eiropas Parlamentā.

Šobrīd paredzams, ka centristu un kreiso politiskās grupas abām jaunajām grupām mēģinās ierobežot ietekmes veicināšanu Eiropas Parlamentā, gan ierobežojot iespēju ieņemt politiski ietekmīgus amatus Eiropas Parlamenta komitejās un saskarē ar citām Eiropas Savienības institūcijām, gan kopumā ierobežojot iespējas ietekmēt likumdošanas procesu^.

Eiropas Parlamenta lielākajai politiskajai grupai EPP var rasties izaicinājumi spējā saglabāt partijas iekšējo vienotību, pieaugot labējo un populistisko spēku ietekmei grupas iekšienē.

Savukārt Eiropas zaļās partijas šajās vēlēšanās piedzīvoja neveiksmes, ko ilustrē Vācijas Zaļo partijas zaudējumi, pieaugot vēlētāju bažām par zaļās pārejas ekonomiskajām izmaksām.

Populisti piesaista arī jauniešu auditoriju

Lai gan sākotnēji paredzētais labējo populistu vilnis EP vēlēšanās nav sasniedzis iepriekš paredzētos augstumus, ir jāapzinās, ka ilgtermiņā pieaugošais atbalsts populistiskām, radikālām un eiroskeptiskām partijām ietekmē arī citas politiskās partijas, kas politiskajā spektrā šobrīd sliecas labējo virzienā, pieņemot politiskos naratīvus un retoriku, lai attiecīgi saglabātu atbalstu vēlētāju vidū. Var izteikt argumentu, ka kopējais Eiropas politikas centrs ir pavirzījies labējās politikas virzienā.

Vēlētāju aktivitāte 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās palielinājās minimāli līdz 51,05%, salīdzinot ar 50,66% pirms pieciem gadiem. Tas bija augstākais dalības līmenis pēdējo 20 gadu laikā, mainot ilgtermiņa tendenci ar kritumu dalībai vēlēšanās. Šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās aktivitāte gados jaunu vēlētāju vidū, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, sasniedza 47%, kas salīdzinoši ar 2019. gada vēlēšanām un 42% aktivitāti norāda uz pieaugumu.

Tomēr vecāka gadagājuma vēlētāji kopumā joprojām piedalījās lielākā skaitā. Jaunie vēlētāji izrādīja spēcīgu atbalstu zaļajām un progresīvajām partijām, kas prioritizē klimata pārmaiņas, sociālo taisnīgumu un demokrātiju. Zaļās un kreisās partijas guva panākumus daudzās valstīs, atspoguļojot jaunās paaudzes prioritātes.

Papildus tam balsstiesību piešķiršana 16 gadu veciem jauniešiem 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Vācijā un Beļģijā ievērojami ietekmēja vēlēšanu rezultātus.

Vēlēšanu līdzdalība jaunajiem 16-17 gadu vecajiem jauniešiem bija relatīvi augsta, ar aptuveni 47% dalību abās valstīs. Tas palīdzēja palielināt jauniešu līdzdalību vēlēšanās kopumā. Tomēr bija arī satraucoša tendence, ka dažās teritorijās jauni cilvēki, īpaši jaunie vīrieši, atbalstīja labēji radikālas un populistiskas partijas.

Tādas partijas kā "Alternatīva Vācijai" (AfD) guva ievērojamu atbalstu no jauniem vēlētājiem, kas papildus pamato iepriekš minēto apgalvojumu. Jāpiebilst, ka šo gados jaunāku balsotāju politisko partiju izvēle un ideoloģiskā piederība ir veicinājusi pastiprinātu polarizāciju Eiropas Parlamentā, veicinot eiroskeptiķu un nacionālistu ietekmes pieaugumu, tomēr kopskaitā pro-eiropeisko centristu partijas ir saglabājušas vairākumu Eiropas Parlamentā.

Nākotnē Eiropas Parlamentā potenciāli paredzama jaunas dinamikas plūsma, kaut arī ar mazāku vairākumu, kad centriski labējā EPP, centriski kreisie Sociālisti un demokrāti un liberālā "Renew Europe" centīsies izveidot koalīciju.

Tomēr eiroskeptisko un labējo partiju pieaugums rada izaicinājumus jaunu tiesību aktu virzīšanai, kas vērsti uz būtisku jautājumu risināšanu, piemēram, drošības izaicinājumiem, klimata pārmaiņu ietekmēm un globālo rūpniecisko konkurenci.

Jauno strāvojumu ietekme uz ES politiku

Galēji labējo un populistu partiju pārstāvības pieaugumam Eiropas Parlamentā var būt ietekme uz dažādām ES politikām, jo īpaši uz drošības un aizsardzības jomām. Tā, piemēram, galēji labējo ietekme uz ES migrācijas politiku ir klātesoša, uzsverot drošības apsvērumus un stingrāku robežkontroli.

Jaunais parlaments, visticamāk, iestāsies par vēl stingrākiem pasākumiem, galēji labējo un populistu partijām uzsverot antimigrācijas naratīvu izplatību un ierobežojumu palielināšanos. Jāatzīmē, ka ES joprojām pastāv domstarpības starp dalībvalstīm dažādās ES politikas sfērās, šobrīd uzsverot Kopējo migrācijas un patvēruma meklētāju politiku, īpaši starp ziemeļu un dienvidu dalībvalstīm.

Klimata politika, kas jau ir pakļauta spiedienam ekonomisko izaicinājumu un dzīves dārdzības krīzes dēļ, saskarsies arī ar turpmākiem izaicinājumiem.

ES vērienīgā "Zaļā kursa" īstenošana tagad ir apdraudēta, jo daži tiesību akti ir atšķaidīti, lai ņemtu vērā labējo politisko partiju izteiktās bažas, kas bremzē kopējās klimata politikas turpmāku attīstību un turēšanos pie uzstādītajiem mērķiem sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Līdz ar lielāku labējo spēku pārstāvniecību Eiropas Parlamentā un iekšējām uzskatu nesaskaņām klimata politikas jautājumos kopējā ES spēja noturēt globālās līderes lomu klimata pārmaiņu mazināšanā, var potenciāli mazināties.

Lūkojoties uz ES kopējo lauksaimniecības politiku, sagaidāma izvairīšanās no jaunu noteikumu un ierobežojumu ieviešanas, pamatojoties uz nesenajiem lauksaimnieku protestiem. Tāpat var tikt pārskatīti arī plāni līdz 2035. gadam aizliegt jaunu iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu tirdzniecību.

Savukārt enerģētikas politikā ir sagaidāma virzība no atjaunojamo enerģijas resursu pārejas un izmantošanas uz lētāku enerģijas avotu meklēšanu un nodrošināšanu, kā arī iespējamu lielāku atbalstu kodolenerģijas izmantošanai vai gāzes sadalīšanai, kas ir citādāks rīcībpolitikas redzējums salīdzinājumā ar iepriekš apstiprināto.

Eiropas atbalsts Ukrainai būtiski nemainīsies

Lai gan ir novērojams, ka dažu galēji labējo politisko partiju nostāja pret Krievijas agresijas karu Ukrainā ir citādāka, šī brīža informācija liecina, ka jaunā Eiropas Parlamenta sastāva vispārējā nostāja par atbalsta sniegšanu Ukrainai būtiski nemainīsies. Lai gan Eiropas Parlamenta rezolūcija nosaka turpmāku atbalsta sniegšanu Ukrainai, labējo un populistu spēki šajā jautājumā vēlas izvirzīt citādu politikas virzienu.

Paredzams, ka turpināsies un šajā EP sasaukumā pastiprināsies diskusijas par turpmāko finansiālo un militāro palīdzības sniegšanu Ukrainai, ES sankciju politiku pret Krieviju un to, kā ES vēlas pozicionēt sevi Krievijas agresijas kara Ukrainā situācijā kopumā. Prokrieviskais noskaņojums dažās partijās varētu kavēt turpmāku ES aizsardzības integrāciju.

Tomēr uzsverams, ka vienotas frontes saglabāšana ES politikā attiecībā uz Ukrainu joprojām ir prioritāte.

Var rasties galēji labējo partiju pretestība aizsardzības budžeta palielināšanai un Eiropas aizsardzības iniciatīvu atbalstam, kā arī galēji labējo skepticisms pret ES un galēji labējo populistisko partiju saitēm ar Krieviju var saspīlēt attiecības savstarpēji starp ES dalībvalstīm, kā arī ar starptautiskajiem partneriem kā, piemēram, ASV.

Politiskā sadrumstalotība un nepastāvīgs kopējais viedoklis attiecībā pret Krieviju var veicināt uz iekšu vērstas un fragmentētas Eiropas pozicionējumu citu valstu redzējumā, akcentējot šaubas par ES kā vienotu spēku starptautiskajās attiecībās. Tomēr sagaidāms, ka ASV turpinās atbalstīt spēcīgu ES kā stratēģisku partneri. Daudz kas ir arī atkarīgs no gaidāmo ASV vēlēšanu iznākuma.

Dalībvalstu politiskās intereses var mainīties

Eiropas Parlamenta deputāti par Eiropas Komisijas prezidenti uz otro termiņu apstiprināja Urzulu fon der Leienu. Viņa saņēma 401 balsi. Tādas proeiropeiskās politiskās grupas kā centriski labējā Eiropas Tautas partija, sociālisti, politiskā grupa "Renew Europe", kā arī zaļie nodrošināja balsu vairākumu Leienai.

Kā vienu no nosacījumiem tālākās Eiropas Komisijas komisāru izvēlēšanai, EK prezidente uzsvēra dzimumu līdztiesību, tiecoties uz vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu reprezentāciju Eiropas Komisijā. Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā ir vērojams samazinājums sieviešu pārstāvniecībā (38,5%), kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukumā.

Gan Eiropas Parlamentā, gan nacionālā līmenī ir jūtams atbalsts populistiskām, nacionālistiskām un dažkārt arī eiroskeptiķu partijām.

Galēji labējie ir iekļauti valdošajās koalīcijās Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Itālijā un Horvātijā. Arī septembra sākumā notikušajās vēlēšanās Vācijas autrumu federālajās zemēs galēji labējie izcīnīja spēcīgu uzvaru.

Šie spēki ievērojami palielināja savu balsu īpatsvaru arī Portugāles un Slovākijas nacionālajās vēlēšanās. Šī tendence būtiski ietekmēs Eiropadomes, Ministru padomes un Eiropas Parlamenta darbību un savstarpējo institucionālo mijiedarbību. Pieaugot eiroskeptiķu līderu un partiju klātbūtnei dažādās valstīs, dalībvalstu politiskās intereses un prioritātes noteiktās politikas jomās, iespējams, var mainīties.

Rezumējot, lai gan galēji labējo ietekme Eiropas Parlamentā pieaug, galvenie ES atbalstošie spēki turpina veidot līdzšinējo ES politikas virzienu.

Niansētā ietekme uz dažādām nozarēm, sākot ar migrācijas politiku līdz enerģētikai, klimata politikai un starptautiskajām attiecībām, uzsver sarežģīto politisko ainavu, ar kuru ES nākamajos gados saskarsies, tomēr kopējā virzība paliks nemainīga.