Aprīlī nopludinātie ASV izlūkdienestu materiāli rādīja, ka saskaņā ar amerikāņu aprēķiniem Krievija karadarbībā Ukrainā pirmā gada laikā bija zaudējusi 189 500 līdz 223 000 karavīru: tai skaitā 35 500 līdz 43 000 kritušo un 154 000 līdz 180 000 ievainoto.
Krievijai nav resursu ofensīvas turpināšanai
Ukrainas militārais izlūkdienests publicējis aplēses par pašlaik Ukrainā karojošo ienaidnieku skaitu, norādot, ka Ukrainā pašlaik karo ap 400 000 Krievijas pilsoņu. Ukrainā dislocēti arī apmēram 20 tūkstoši Krievijas Nacionālās gvardes locekļu, bet vēl aptuveni 7000 karotāju ir no privātiem grupējumiem, tostarp no algotņu grupas "Vagner".
These are the indicative estimates of Russia’s combat losses as of May 17, according to the Armed Forces of Ukraine. pic.twitter.com/CoHiT9NJqI
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 17, 2023
Ukrainas militārā izlūkdienesta analītiķi uzskata, ka Krievijas spēkiem pašlaik nav pietiekama personāla, lai veiktu liela mēroga ofensīvas, un tie gatavojas aizstāvēt iekarotās teritorijas.
Turpinoties cīņām Doneckas apgabala pilsētas Bahmutas apkārtnē, Krievija šajā virzienā pārsviedusi vairāk spēku, pastiprinot taktiskos uzbrukumus Bahmutas apkaimē.
Krievijas spēki turpina centienus pilnībā ieņemt Bahmutu, mēģinot iekarot vēl nelielo atlikušo pilsētas daļu. Otrdien krievi Bahmutā esot guvuši nebūtiskus panākumus.
Krievija nosūta papildspēkus uz Bahmutu
Tikmēr Ukraina ar ierobežotiem pretuzbrukumiem gūst panākumus pilsētas apkārtnē. Šobrīd Krievijas karaspēks, domājams, pastiprina taktiskos uzbrukumus Bahmutas apkaimē, reaģējot uz Ukrainas armijas lokālajiem pretuzbrukumiem. To savā ziņojumā norādījuši ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi.
Vairāki krievu propagandisti-blogeri ziņo par četru krievu bataljonu pārsviešanu Bahmutas virzienā. Arī Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara pavēstījusi, ka Krievija pārsviež Bahmutas virzienā savas gaisa desantnieku apakšvienības.
Analītiķu ieskatā Krievijas spēku pastiprināšana Bahmutā varētu mazināt krievu iespējas atsist plašāku Ukrainas pretuzbrukumu citviet.
Ukraina joprojām turpina ievākt militāro atbalstu pirms gaidāmā pretuzbrukuma un nerimstoši tiek runāts arī par kaujas lidmašīnu piegādēm. Rietumvalstis līdz šim atturējušās piegādāt Ukrainai modernas kara lidmašīnas.
Tomēr pamazām šis jautājums virzās uz priekšu. Lielbritānijas premjers Riši Sunaks un Nīderlandes valdības vadītājs Marks Rite otrdien paziņojuši, ka veidos "starptautisku koalīciju" iznīcinātāju piegādei Ukrainai.
Koalīcija lidmašīnu piegādei
Abas valstis vienojušās sadarboties, lai izveidotu starptautisku koalīciju nolūkā nodrošināt Ukrainas gaisa spēkus ar visu nepieciešamo, sākot ar pilotu apmācību un beidzot ar iznīcinātāju "F-16" iegādi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka koalīcijas izveidi atbalsta kopumā trīs valstis (Francija, Lielbritānija un Nīderlande) un tas esot labs koalīcijas sākums.
"Ukrainas teritorija ir liela un, lai pretgaisa aizsardzības rezultāti būtu tādi kā pagājušajās naktīs un visā valstī, ir vajadzīgas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes.
Mums ir vajadzīgas arī modernas kaujas lidmašīnas, bez kurām neviena pretgaisa aizsardzības sistēma nebūs ideāla. Un esmu pārliecināts, ka mēs līdz tam nonāksim."
Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja apmācīt ukraiņu pilotus, tomēr noraidīja iespēju Kijivai piegādāt iznīcinātājus. Tikmēr Beļģija paudusi gatavību vadīt ukraiņu pilotu apmācību ar amerikāņu iznīcinātājiem "F-16".
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos, un, saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina tagad gatavo savu pretuzbrukumu.
Jau kopš pagājušā gada vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem un kur Krievijas spēki cieš milzīgus zaudējumus. Pēdējā laikā saņemtas ziņas par Ukrainas spēku pavirzīšanos uz priekšu Bahmutā.
