Graudu eksporta darījums ļauj Ukrainai eksportēt labību no galvenajām ostām caur Melno jūru, un Krievija pagaidām ir piekritusi turpināt darījumu. Graudu pārvadājumus ir kavējuši vairākkārtēji pārtraukumi kuģu pārbaužu dēļ. Pārbaužu temps turpmāk būs izšķirošs, lai Ukraina spētu eksportēt nākamo ražu, kas tiks ievākta jūlijā.
Darījuma pagarinājums ir svarīgs arī Erdoganam, kurš maija beigās otrajā vēlēšanu kārtā vēlas tikt ievēlēts prezidenta amatā atkārtoti. Viņš aktīvi izmanto savu lomu sarunās, lai pierādītu sevi kā globālu līderi.
Ukrainas ostu trešdien pametis pēdējais labības kuģis, kuram ļauts eksportēt graudus tā dēvētajā Melnās jūras graudu darījumā, dienu pirms tam, kad Krievija draudēja izstāties no līguma. Krievija to pamatoja ar šķēršļiem tās graudu un mēslojuma eksportam.
Pagājušā gada vasarā ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgtā vienošanās sākotnēji bija spēkā 120 dienas. Maskava novembrī piekrita to pagarināt par 120 dienām un pēc tam martā par vēl 60 dienām – tikai līdz 18. maijam, ja vien netiks izpildītas tās prasības attiecībā uz Krievijas lauksaimniecības eksportu.
Lai sākotnēji pārliecinātu Krieviju atļaut graudu eksportu pa Melno jūru, Apvienoto Nāciju Organizācija vienojās palīdzēt Maskavai ar saviem lauksaimniecības sūtījumiem trīs gadus. Krievija tagad apgalvo, ka tas nav noticis.
"Līdzīgi kā tad, kad notika iebrukums, tā bija pēdējā lieta, kas pasaulei bija vajadzīga jau tā saspringtajā pārtikas situācijā, jo īpaši attiecībā uz kviešiem. Un tāpēc,
ja notiek graudu darījuma apturēšana atkal, kad mēs jau esam diezgan saspringtā situācijā, tā ir tikai vēl viena lieta, kas pasaulei nav vajadzīga. Tātad cenas varētu sākt pieaugt,"
skaidroja lauksaimniecības datu analītiķis Viljams Osnato.
ANO brīdina, ka Melnās jūras graudu iniciatīvas nepagarināšana var kaitēt valstīm Āfrikā, Tuvajos Austrumos un daļā Āzijas, kas paļaujas uz Ukrainas kviešiem, miežiem, augu eļļu un citiem pārtikas produktiem.
KONTEKSTS
Pagājušajā vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļauj apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievijas uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.
Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.
Ukrainas graudu eksports atsākās tikai jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk. Vienošanās nosacījumi paredz, ka tā ir jāpagarina ik pēc 120 dienām.
