Eiropas Padome ir uz cilvēktiesību aizsardzību vērsta organizācija, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara.

Krievija izslēgta no Eiropas Padomes

Eiropas Padome, kuras galvenā mītne ir Francijas pilsētā Strasbūrā, nav saistīta ar Eiropas Savienības institūcijām. Tā ir atsevišķa organizācija, un tās ietvaros darbojas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Eiropas Padomes sastāvā ir 46 dalībvalstis, bet vēl līdz pagājušā gada pavasarim tajā bija arī Krievija. Reikjavīkas samita dienaskārtībā bija jautājumi par sankcijām pret Kremli un tālāko atbalstu Ukrainai.

Krievija tika izslēgta no šīs organizācijas pēc pagājušā gada iebrukuma Ukrainā.

EP dalībvalstu vadītāji vienojās arī par īpaša reģistra izveidi, kurā tiks dokumentēti kara noziegumi Ukrainā un Ukrainai nodarītie zaudējumi. Par šo uzdevumu daļēji atbildēs arī Latvija, jo mūsu valsts ir pārņēmusi prezidentūru Eiropas Padomē.

Latvijas otrā prezidentūra Eiropas Padomē

Latvijai tā būs otrā prezidentūra kopš iestāšanās Eiropas Padomē 1995. gadā.

Latvijas prezidentūras laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs būs Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs. Viņa pienākumos ietilps ziņot par Ministru komitejas darbu arī Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai.

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem ir palīdzēt Ukrainai, tostarp strādājot pie īpašā tribunāla izveides. Par to Reikjavīkā īpaši runāja arī Valsts prezidents Egils Levits.

"Tālākie soļi varētu būt ne tikai pārņemt Krievijas aktīvus, liela daļa jau ir pārņemta, bet arī nodot šos īpašumus Ukrainai, Ukrainas atjaunošanai. Tas ir reparāciju pamats. Tas nesegtu visus postījumus, jo ir milzīgi postījumi, bet vismaz daļu," vēsta Levits.

Pirmais solis, lai Krieviju sauktu pie atbildības

Starptautiskā zaudējumu reģistra izveide ir viens no redzamākajiem praktiskajiem iznākumiem pēc divu dienu EP valstu līderu sanāksmes Reikjavīkā. Reģistrs atradīsies Hāgā un dokumentēs Ukrainā pastrādātos kara noziegumus un postījumus.

Trešdien bija reģistra parakstīšanas daļa. Līgumslēdzējas puses tiksies pēc pāris nedēļām, lai finalizētu praktisko pusi; reģistra funkcionalitāte ir gaidāma septembrī.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs atzina, kas tas ir pirmais reālais solis ceļā, lai rastu risinājumu, kā kompensēt zvērības un zaudējumus, ko Krievija nodara Ukrainai.

"Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu nodarīto zaudējumu reģistra izveide neapšaubāmi ir vēsturisks lēmums, kas ļaus uzsākt taisnīguma iedibināšanas procesu," teica Šmihaļs.

"Tas ir skaidrs Eiropas Padomes samita vēstījums, atbalstot turpmākos centienus virzībā uz Īpašā tribunāla izveidi, lai sodītu Krievijas politisko un militāro vadību par agresijas noziegumu."

Šai iniciatīvai ir pievienojušās ne tikai Eiropas valstis, bet arī visas G7 valstis, tai skaitā ASV un Japāna.

Sanāksmes sākumā to īpaši atzīmēja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Galvenais šī samita mērķis ir vienotība. Eiropas Padome ir parādījusi vienotību jau kara sākumā, izslēdzot no savām rindām Krieviju. Tāpat mēs vēlamies sūtīt atbalsta signālu Ukrainai, izveidojot jaunu reģistru. Treškārt, ir cīņa ar nesodāmību, kas ir šīs organizācijas centrālā misija. Būtībā Eiropas Padome nodrošina mūsu kontinenta demokrātisko un juridisko aizsardzību."

Makrons runāja arī par priekšlikumu piesaistīt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, lai iegūtu finansējumu Ukrainas atjaunošanai. Šī nauda varētu tikt izmantota arī konfliktā cietušo psiholoģiskajam atbalstam.

Makrons veido konkurējošu organizāciju

Pēdējos gados Eiropas Padome lielā mērā ir palikusi Eiropas Savienības ēnā. Tādēļ varētu teikt, ka ar šo valstu līderu sanāksmi tā mēģina no jauna pievērst sev uzmanību.

Daudzi atzīst, ka Krievijas agresija Eiropā nebija vienīgais iemesls, lai sarīkotu pirmo EP samitu kopš 2005. gada. Eiropas Padomei, kas nodarbina 2200 cilvēkus un kuras gada budžets ir gandrīz 500 miljoni eiro, ir parādījies konkurents – Makrona iniciētā Eiropas Politiskā kopiena – tās sanāksme notiks 1. jūnijā Moldovā.

Organizācijas ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča-Buriča atgādināja par šā brīža nozīmi mūsu kontinentam.

"Eiropa stāv izvēles priekšā. Mēs varam ļaut sagraut mūsu standartus un atgriezt Eiropu mežonīgos laikos. Vai arī mēs varam no jauna ieguldīt tajā, kas ir nesis mums tik daudz labuma. Tieši tagad ir pienācis brīdis uzņemt kursu virzienā, kas nes labumu visiem eiropiešiem."

Spriež par papildu bruņojuma piešķiršanu Ukrainai

Reikjavīkas samita kuluāros notika arī diskusijas par papildu bruņojuma piešķiršanu Ukrainai.

"Reikjavīkas samits notiek laikā, kad notiek lielākais uzbrukums demokrātiskajām vērtībām kopš totalitāro režīmu krišanas kontinentā," norāda Polijas prezidents Andžejs Duda.

"Krievija ar iebrukumu Ukrainā vēlas ne tikai iznīcināt valsti. Tā arī vēlas pārskatīt visas vērtības, kas veido Eiropas Padomes pamatu.

Atcerēsimies, ka Putina plāns plašākā kontekstā ietver citas kārtības veidošanu – kārtību, kas balstīta uz vērtībām, kas ir pretrunā ar mūsu vērtībām."

Vācijas kanclers Olafs Šolcs arī uzsvēra, ka šis Reikjavīkas samits skaidri parāda, ka Putina aprēķini ir izgāzušies. Putins ir nevis sašķēlis Eiropu, bet to vienojis. "Mēs Eiropā esam ciešāk kopā nekā jebkad agrāk. Tāds ir mūsu kopīgais vēstījums no Reikjavīkas."

"Krievija bija ieguvusi demokrātiju un atkal to zaudējusi. Un tas, ka Krievijā ir beigusies demokrātija un tur ir izveidojies diktatorisks režīms – tas ir ļoti saistīts ar Krievijas prezidentu. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai mēs neatteiktos no kontaktiem ar demokrātijas un tiesiskuma atbalstītājiem Krievijā. Daži no viņiem ir arī trimdā Eiropā vai Vācijā," norāda Šolcs.

Sanāksmē piedalījās arī Baltkrievijas opozīcijas līdere

Uz pasākumu bija aicināta arī Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. Viņa norādīja, ka, lai gan Baltkrievija nav Eiropas Padomes dalībvalsts, tas ir nākotnes brīvās Baltkrievijas mērķis, jau šobrīd stiprinot saites ar Eiropas Padomi, lai turpmāk dalības process noritētu raiti.

"Tas, kas ir mainījies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, – tagad par šī režīma ienaidniekiem kļuvuši ne tikai tie, kas tieši iestājas pret režīmu, bet arī tie, kas atbalsta Ukrainu.

Cilvēki, kuri ziedo Ukrainas armijai, dzied ukraiņu dziesmas vai runā pret karu, var tikt ieslodzīti uz gadiem un gadiem cietumā," teica Cihanouska.

"Tagad mūsu valstī valda absolūta nelikumība, un cilvēki, kas atzīmē, ka viņiem patīk vai komentē dažādus video pret karu Ukrainā, ir zem šīs Lukašenko režīma represīvās mašīnas."