Lukašenko pēc viesošanās 9. maija "Uzvaras dienas" pasākumos Maskavā gandrīz nedēļu bija pazudis no publiskās telpas. Kad viņš atkal parādījās sabiedrībā, daudzus pārsteidza Lukašenko neveselīgais izskats. Izskanēja pat minējumi par dubultnieku.
Politisko norišu vērotāji tikmēr sākuši analizēt, kādus politiskos procesus Baltkrievijā var izraisīt Lukašenko slimība gadījumā, ja viņš vairs nespētu pildīt valsts galvas pienākumus vai pēkšņi nomirtu.
"Politiskie klani Baltkrievijā jau sāk kauju par politisko līderību," spriež starptautiskā pilsonisko iniciatīvu centra "Mūsu māja" vadītāja Olga Karača.
Lukašenko izveidotais represīvais aparāts joprojām ik dienu arestē cilvēkus pat par vismazāko kritiku. Tūkstošiem režīma pretinieku ir emigrējuši. Tāpēc maz ticams, ka Baltkrievijā varētu sākties kādi protesti. Daudz kas būs atkarīgs no situācijas Ukrainas frontē. Taču, visdrīzāk, saasināsies cīņa Minskas varas gaiteņos.
"Kad Lukašenko teica, ka pat miris viņš nepametīs Baltkrieviju un centīsies saglabāt kontroli, viņš nejokoja. Baltkrievijā ir spēkā divi juridiski dokumenti par to, kam jāpārņem vara Lukašenko nāves gadījumā," norāda Karača.
2022. gada 27. februārī referendumā pieņemtie Baltkrievijas konstitūcijas grozījumi nosaka, ka vara nonāk parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja rokās. Šobrīd tā ir Natālija Kočanova. Viņa ir Lukašenko protežē. Vienmēr bijusi lojāla Lukašenko.
"Pēdējā laikā viņa nepārtraukti uzturas Maskavā. Tiekas ar augstākajiem ierēdņiem, cenšoties iegūt atbalstu.
Ir sākusies tāda kā Natālijas Kočanovas PR kampaņa visos reģionos. Viņa fotografējas ar bērniem, izmēģina baltkrievu nācijas līdera lomu," stāsta Karača.
Ja prezidents mirst vardarbīgā nāvē, valstī jāizsludina ārkārtējais vai kara stāvoklis. Un vara līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pāriet Baltkrievijas Drošības padomes rokās, visiem ierēdņiem jāpilda tās lēmumi.
Spēka struktūrām Baltkrievijā ir milzīga ietekme un neierobežotas kontroles iespējas. Pēc dažu ekspertu domām, pārņemt varu var mēģināt Drošības padomes valsts sekretārs Aleksandrs Volfovičs, kurš esot Kremlim lojāla persona. Vai arī premjerministrs Romāns Golovčenko, kuru nereti dēvē par Lukašenko dēla – Viktora Lukašenko – cilvēku.
Skaidrs, ka iespējamā saspīlējuma gadījumā Krievija malā nestāvēs, jo Baltkrievijas lojalitātes saglabāšana Maskavai šobrīd ir prioritāte. Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pie varas Minskā ir vajadzīgs promaskaviski noskaņots cilvēks, kurš turpinās padziļināt abu valstu integrāciju.
"Katrā ziņā šis Lukašenko vairs nav tāds, kādu mēs esam pieraduši redzēt. Un viņš nodrošina vajadzīgo laiku, lai dažādie klani varētu izkauties, vienoties un nodrošināt varas pārņemšanu. Tādā stāvoklī viņu noturēs, līdz nebūs atrasts pēctecis, kurš apmierinās gan Maskavu, gan Lukašenko aprindu politisko eliti," uzskata Karača.
Baltkrievu opozīcija trimdā tikmēr aicina gatavoties dažādiem scenārijiem gadījumam, ja beigsies Lukašenko gandrīz 30 gadu valdīšana.
"Mūsu galvenais uzdevums ir nepieļaut, lai vienu diktatoru nomaina cits diktators," uzsver trimdā dzīvojošā Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.
"Mūsu mērķis ir sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas. Izvēlēties savu nākotni ir baltkrievu tautas ziņā, nevis Krievijas vai kāda no Lukašenko pietuvinātajiem ziņā."
Tas savukārt esot atkarīgs no starptautiskās sabiedrības gatavības palīdzēt demokrātiskām pārmaiņām.
"Šī nav pirmā reize, kad Lukašenko pazūd. Dažādas spekulācijas bija arī koronavīrusa pandēmijas laikā. Galvenais jautājums, vai esam gatavi pārmaiņām Baltkrievijā," norāda organizācijas "Freedom House" Viļnas biroja direktors Vītis Jurkonis. "Stāsts par 2020. gadu, kad Lukašenko drošības dienesti apspieda opozīciju, liecina, ka starptautiskā sabiedrība bija pilnīgi nesagatavota pārmaiņām, un tas turpinās līdz pat šai dienai."
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti.
Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
