"Protestēt ir atļauts, bet nedrīkst izraisīt haosu," vēsta Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns.
Francijā turpinās demonstrācijas, ceturtdien tika dedzināti atkritumi Parīzes ielās. Ostu darbinieki uzsākuši Marseļas ostas blokādi, tiek bloķēti ceļi Francijā, streiko arī naftas pārstrādes rūpnīcas, kas nozīmē, ka būs problēmas ar degvielas piegādi. Nemieri Francijā nerimstas un protestētāji brīdina, ka turpinās tik ilgi, līdz panāks reformas atcelšanu.
Francijas mediji vēsta, ka galvaspilsētā Parīzē sadursmes izcēlās Konkordijas laukumā netālu no parlamenta apakšpalātas, kur bija sapulcējušies apmēram 6000 pensiju reformas pretinieku.
Īpašo uzdevumu policija izmantoja ūdens lielgabalus un asaru gāzi, lai padzītu protestētājus. Savukārt demonstranti aizdedzināja barjeras un apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem.
Protesta akcijas ceturtdien notika arī citās Francijas pilsētās, tajā skaitā Marseļā, Nantē, Tulūzā un Nicā. Arodbiedrības aicina uz jaunām akcijām nākamajā ceturtdienā.
Tikmēr Francijas prezidenta Emanuela Makrona virzīto pensiju reformu atkārtoti apstiprināja parlamenta augšpalāta – Senāts. Vēlāk valdība atsaucās uz konstitūcijas pantu un nolēma to īstenot bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā, kur grūti prognozēt balsojuma rezultātus.
Izmaiņas, kas paredz līdz 64 gadiem palielināt pensionēšanās vecumu, vēl iespējams apturēt ar neuzticības izteikšanu valdībai.
Opozīcijā esošā galēji labējā politiķe Marina Lepena paziņoja, ka viņa mēģinās panākt parlamenta balsojumu par neuzticības izteikšanu premjerministres Elizabetes Bornas valdībai, bet galēji kreiso līdere Matilde Pano apsūdzēja prezidentu Makronu valdības krīzes izraisīšanā.
Premjerministre Borna visu atbildību par notikušo novēla uz opozīcijas lielāko frakciju Republikāņu partiju, kas īsi pirms plānotā balsojuma Nacionālajā asamblejā paziņoja, ka tās deputāti nebalsos par pensiju reformu. Tā kā bez republikāņu balsīm likumprojektu nevarētu apstiprināt, tad valdība esot nolēmusi ķerties pie ārkārtas līdzekļiem, lai reformu tomēr apstiprinātu.
Francijas lielākā un ietekmīgākā arodbiedrību konfederācija CGT ir paziņojusi, ka tā nesamierināsies ar valdības rīcību un ir izziņojusi nākamo streiku un demonstrācijas 23. martā.
KONTEKSTS:
Francijas centriskā valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.
Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Šī reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.
