Kaut arī Odesa atrodas salīdzinoši tālu no frontes līnijas, karu jūt arī tur. Šī ir būtiska transporta pilsēta ar ostu un piekļuvi Melnajai jūrai, tādēļ pakļauta regulārām apšaudēm un bombardēšanām no Krievijas puses. Raķetes un droni nešķiro – šajos uzlidojumos cieš ne vien militārā infrastruktūra, bet arī dzīvojamās mājas, muzeji un pat baznīcas.
Pagājušā gada vasarā intensīvas bombardēšanas rezultātā iznīcināts arī Odesas Zinātnes muzejs un pamatīgi cietusi pareizticīgo katedrāle. Muzejs šobrīd pārcēlies uz jaunām telpām. Toties katedrālē notiek intensīvi atjaunošanas darbi.
"Te bija tā svētbilde, kas tagad stāv pie ieejas. Raķete šeit ielidoja, uzsprāga, bet svētbildi piesedza reģipsis un tā palika vesela," stāstīja katedrāles zvaniķis Anatolijs.
Ēkas var atjaunot, bet neviens vairs nevarēs atgriezt dzīvē 169 Odesas civiliedzīvotājus, toskait 12 bērnus, kas gājuši bojā Krievijas izvērstas agresijas rezultātā. Tādēļ
Baltijas un Skandināvijas valstu ārlietu ministri savu vizīti Odesā sāka ar klusuma brīdi, pieminot nogalinātos civiliedzīvotājus un bojāgājušos Ukrainas aizstāvjus.
Politiķi apmeklēja militāro slimnīcu, kur tikās ar ievainotajiem Ukrainas karavīriem.
Vizītes laikā Baltijas un Skandināvijas valstu ministri tikās ar savu Ukrainas kolēģi Andriju Sibihu, Ukrainas karaflotes vadību un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, kuri informēja par iegūtajiem pierādījumiem par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem.
Tāpat pārrunāti jautājumi gan par finansiālu, gan tehnisku un politisku atbalstu Ukrainai. Īpaša uzmanība pievērsta nesen publiskotajam Zelenska uzvaras plānam.
Vizītes noslēgumā vairāki ministri pauda atbalstu prasībai pilnībā atcelt aizliegumu Ukrainai lietot tālās darbības ieročus pret mērķiem Krievijā.
"Ukraina uzstāj uz jebkādu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz tālas darbības rādiusa raķešu ieroču izmantošanu Krievijas teritorijā, bet šeit es gribēju uzreiz sašaurināt, ka mēs runājam tikai par militāriem objektiem – tās ir mūsu tiesības, tas izriet no 51. panta," sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Skandināvijas un Baltijas valstu astotnieks, kaut arī sastāv no salīdzinoši nelielām valstīm, kopā rēķinot, ir otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai aiz ASV.
