No ēkas drupām izcelts sievietes līķis. Ievainoto vidū ir četri bērni, norādīja mērs. 12 no ievainotajiem hospitalizēti.
Harkivas mērs Ihors Terehevs sākotnēji informēja, ka pilsētā dzirdamas sprādzienu skaņas, un aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgiem, jo ienaidnieks palaidis vadāmās aviācijas bumbas. Vēlāk amatpersona piebilda, ka cietusi dzīvojamā daudzstāvu ēka.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis triecienā cietušās ēkas fotogrāfijas.
A rescue operation is underway in Kharkiv following a Russian strike with aerial bombs. An ordinary residential high-rise building has been damaged. There is a fire and debris between the 9th and 12th floors. So far, nearly 30 people have been reported injured, including… pic.twitter.com/3ngKkfcb1U
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) September 15, 2024
Trieciena rezultātā starp ēkas devīto un 12. stāvu izraisījies ugunsgrēks, norādīja Zelenskis. Cietušas arī citas līdzās esošās mājas.
Harkivai, kā tas pēdējo mēnešu laikā bijis vairākkārt, trieciens veikts ar koriģējamajām aviobumbām, vēsta "Radio Brīvība".
There are 25 injured reported already after the russian glide bomb strike on Kharkiv
— Kate from Kharkiv (@BohuslavskaKate) September 15, 2024
The apartment building is still on fire, and there may be people inside pic.twitter.com/GqwqhtAMKX
The footage from Kharkiv is devastating - 41 injured, including four children, the youngest just a year old. These are innocent casualties of war, victims of indifference. How much more suffering will the world allow? pic.twitter.com/GaVhVPlPGV
— Iryna Voichuk (@IrynaVoichuk) September 15, 2024
Harkiva, kas atrodas netālu no frontes līnijas, ir svarīgs okupantu uzbrukumu mērķis, tāpēc šādi gaisa triecieni šeit ir ļoti bieži. Tikai pirms četrām dienām kādā apdzīvotā vietā pilsētas apkaimē gāja bojā divi, bet ievainojumus guva septiņi cilvēki.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
