Kalnu Karabahas reģiona veikali ir atvērti, bet tukši - trūkst pārtikas, medikamentu, higiēnas preču un degvielas. Reģions starptautiski atzīts par Azerbaidžānas teritoriju, taču tajā dzīvo galvenokārt armēņi.
Preces tur tiek piegādātas pa tikai vienu ceļu – tā dēvēto Lačinas koridoru, kas šo teritoriju savieno ar Armēniju. Vēl nesen palīdzību reģionam varēja piegādāt Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība, kā arī aptuveni 2000 Krievijas karavīru, kuriem tur kopš 2020. gadā noslēgtā pamiera līguma starp Armēniju un Azerbaidžānu piešķirts miera uzturētāju mandāts.
2022. gada jūnijā abu valstu pierobežā notika kārtējās asiņainās sadursmes. Kopš tā laika Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ceļu uz Kalnu Karabahu bloķēja, uzstājot, ka krievi kontrobandas ceļā tur ieved ieročus.
Ar aicinājumu atjaunot Lančinas koridora darbību nākusi klajā arī ASV valdība.
ASV Aizsardzības departamenta pārstāvis Vedants Patels norāda, ka koridora slēgšana komerciāliem, humānās palīdzības un privātajiem transportlīdzekļiem pasliktina humanitāro situāciju reģionā un grauj centienus vairot uzticību miera procesam.
"Mēs mudinām Azerbaidžānas valdību atjaunot komerciālo, humānās palīdzības un privāto transportlīdzekļu tranzītu caur šo koridoru. Šodien notiek ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Kalnu Karabahas jautājumu, un mēs sagaidām, ka arī tur notiks turpmākas diskusijas," atzīmēja Patels.
Armēnija apgalvo, ka anklāvā šobrīd atrodas aptuveni 120 000 cilvēku. Azerbaidžāna datus apstrīd, sakot, ka šis skaitlis ir ievērojami mazāks.
Konflikts starp abām valstīm ilgst jau 30 gadus
Pirmais karš starp abām valstīm izcēlās neilgi pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tajā gāja bojā aptuveni 35 000 cilvēku un gandrīz miljons devās bēgļu gaitās. Attiecības abu valstu starpā ir saspīlētas jau 30 gadus.
Otrais karš starp abām valstīm izcēlās 2020. gadā. Tas ilga 44 dienas, un tolaik ar Maskavas starpniecību tika noslēgts pamiers, kā rezultātā kontroli pār strīdīgajām teritorijas daļām atguva Azerbaidžāna. Taču nāvējošas sadursmes šajā teritorijā turpinājās.
Lai arī anklāvs nu ir Azerbaidžānas kontrolē, Kalnu Karabahā lielākoties dzīvo armēņi, tāpēc Armēnija uzstāj uz tās iedzīvotāju pašnoteikšanos, vēsta vācu medijs "Deutsche Welle".
Daļa Kalnu Karabahas jau 1991. gadā pasludināja neatkarību, kuru neatzīst neviena pasaules valsts, tostarp Armēnija.
Gadiem ilgušās miera sarunas jau atkal strupceļā
Pēdējo divu gadu laikā Baku un Erevānas pārstāvji jau ir vairākkārt tikušies Briselē, Vašingtonā un Maskavā, lai trauslo pamiera nolīgumu pārveidotu par ilgstošu miera līgumu.
Maijā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka viņš ir gatavs Kalnu Karabahu atzīt par Azerbaidžānas daļu, ja vien tur mītošie armēņi saņems visaptverošas tiesības un drošības garantijas.
Tomēr Kalnu Karabahas pašpasludinātā valdība, ko veido etniskie armēņi un kas kopš 2017. gada sevi dēvē par "Arcahas Republiku", līdz šim no integrācijas Azerbaidžānā ir atteikušies.
Arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, šķiet, nav ieinteresēts šajā risinājumā. Viņš vairākkārt aicinājis likvidēt "Arcahas Republiku", bet tur dzīvojošos armēņus padarīt par "normāliem, lojāliem Azerbaidžānas pilsoņiem". Arī šo piedāvājumu Kalnu Karabahā iesprostotie armēņi noraidīja.
Sarunas vēl vairāk sarežģī kaimiņvalstu, īpaši Turcijas un Krievijas, intereses. Turcija ir Azerbaidžānas pusē, savukārt Kremlis, lai arī mēģina uzturēt draudzīgas attiecības ar abām bijušajām padomju republikām, ciešākas saites uztur ar Armēniju, kur arī atrodas Krievijas militārā bāze.
Miera uzturētāju mandāts Kalnu Karabahā beigsies 2025. gadā. To var pagarināt tikai ar Azerbaidžānas piekrišanu, taču Azerbaidžāna jau ir paziņojusi, ka to, visticamāk, nepagarinās, liecina BBC rīcībā esošā informācija.
Abas valstis iegrimušas lielā savstarpējās uzticības krīzē
Armēņu politologs Aleksandrs Iskandarjans sarunā ar BBC vērtēja, ka šobrīd starp abām valstīm valda uzticības krīze, kad neatzītā "Arcahas Republika" netic Azerbaidžānas solījumiem, bet no otras puses Baku nepiekritīs starptautisko miera uzturētāju, piemēram, ANO klātbūtnei reģionā:
"Ja sarunas papildinās starptautiskās garantijas un kādu laiku (reģionā) nenotiks apšaudes vai konflikta eskalācija, kā arī būs iespējama ieroču piegāde (no Armēnijas uz Karabahu), tad tas varētu būt sākums, lai mēģinātu apspriest jebkādas miera garantijas."
Lai arī Azerbaidžāna ir izteikusi vēlmi Kalnu Karabahā mītošos armēņus valstī integrēt, BBC skaidru atbildi par to, kur jādodas Karabahas armēņiem, lai saņemtu Azerbaidžānas pasi, tā arī neizdevās noskaidrot. Medijam atteicās atbildēt gan Azerbaidžānas Valsts pakalpojumu aģentūra, gan arī Iekšlietu ministrija un Migrācijas dienests. Armēņu politiologs Aleksandrs Iskandarjans vērtē, ka Azerbaidžāna vienkārši vēlas izstumt armēņus no Karabahas.
Azerbaidžāna tiek uzskatīta par vismazāk demokrātisko Dienvidkaukāza valsti.
Kalnu Karabahā dzīvojošie armēņi Azerbaidžānā tiek uzskatīti par draudu, jo varētu kļūt par šobrīd teju nemanāmās opozīcijas dzinējspēku, tāpēc valsts varas iestāžu mērķis, visticamāk, esot panākt, ka armēņi šo teritoriju pamet labprātīgi.
"Viņa (Alijeva) uzdevums ir panākt, lai visi viņam paklausa, bet ir reģions, kas viņam nepakļaujas, tie ir citi cilvēki ar citu pieredzi," vērtēja azerbaidžāņu vēsturnieks Arifs Junuss. "Piekrist armēņu klātbūtnei Azerbaidžānas teritorijā un cerēt piespiest viņus būt lojāliem ir tas pats, kas valstī uzņemt no tās aizbēgušos opozīcijas kaujiniekus un piesolīt tiem drošību."
Par tālākajām miera sarunām varētu gādāt Turcija. Taču tam, kas šajās sarunās būs starpnieks, esot maza nozīme. Miera sarunām traucē savstarpējās uzticēšanās trūkums, un konfliktu spēs atrisināt tikai Armēnijas un Azerbaidžānas līderi, vērtēja BBC uzrunātie eksperti.
Tikmēr Krievijas miera uzturētāji no reģiona, visticamāk, netiks atvilkti, taču, iespējams, tiks mainīts to statuss. Iespējams, viņi iesaistīsies kādā mazākā misijā, kas mazāk saistīta ar miera uzturēšanu un vairāk ar reintegrācijas procesu.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
