Panorāma

Igaunijas parlamentā opozīcija plāno turpināt bloķēšanu

Panorāma

Panorāma

Tikai trešdaļa NATO valstu tērē aizsardzībai 2 % no IKP

Tikai trešdaļa NATO dalībvalstu atvēl aizsardzībai vismaz 2% no kopprodukta

Vācijas ekonomikas izpētes institūts "Ifo", analizējot NATO dalībvalstu budžetus, secinājis, ka tikai trešā daļa alianses dalībvalstu šogad aizsardzībai atvēlēs vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Šī gada valstu budžetu plānošana notika laikā, kad bija jau zināms par Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Taču tikai dažās valstīs tas licis palielināt aizsardzības budžetu. Šādu soli spērušas galvenokārt Austrumeiropas valstis, kas aizsardzībai atvēlējušas pat vairāk nekā 2%.

NATO dalībvalstu izdevumi aizsardzībai (% no IKP)
NATO dalībvalstu izdevumi aizsardzībai (% no IKP)

Absolūta līdere ir Polija, kas šogad plāno aizsardzībai piešķirt 4,3% no IKP. Arī Grieķija un ASV ir pirmajās pozīcijās. Lielbritānijā aizsardzībai šogad paredzēti 2,2%, bet tas ir mazāk, nekā solīja iepriekšēji premjeri. NATO alianses trešā kodolvalsts Francija joprojām ir nedaudz zem 2% mērķa.

14 dalībvalstis un arī kandidātvalsts Zviedrija šogad joprojām aizsardzībai tērēs mazāk nekā 1,6% no IKP.

To vidū ir Vācija un Spānija ar ļoti zemiem izaugsmes rādītājiem, kā arī Itālija un Turcija. Kanāda aizsardzībai tērē 1,3%, un noprotams, ka neplāno to palielināt līdz 2%.

Vācu pētnieki norāda, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir saistīta arī ar sabiedrības noskaņojumu – vai vēlētāji to atbalsta. Piemēram, Vācijā un Dānijā atbalsts ir pieaudzis par apmēram 20%. Turpretim Itālijā tas drīzāk ir samazinājies.

Pētnieki norāda, ka pēc Covid-19 pandēmijas un enerģijas cenu krīzes Eiropas valstu budžetā ir saspringta situācija.

Ja valdības vēlas sasniegt 2% mērķi aizsardzībai, tām ir nepieciešams iedzīvotāju atbalsts. Tiek gan uzsvērts, ka ASV joprojām sedz vairāk nekā divas trešdaļas no aizsardzības izdevumiem visā NATO aliansē.

NATO dalībvalstis jau 2014. gadā apņēmās desmit gadu laikā palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP. Par to atkal tiks spriests NATO samitā šovasar Viļņā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis cerību, ka turpmāk visas dalībvalstis 2% vairs neuzskatīs par mērķi, uz kuru tiekties, bet gan par savu aizsardzības izdevumu apakšējo robežu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti