Protesti notika jau 15. nedēļu pēc kārtas pēc tam, kad 27. martā premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par "pauzi", lai ļautu risināt dialogu par reformām, kas virzās cauri parlamentam un sašķēla tautu.
"Izglābsim demokrātiju," bija rakstīts uzrakstos Izraēlas karogu jūrā, ko vicināja demonstranti. AFP žurnālisti ziņoja arī par dūmu bumbām un signālraķetēm.
Mazāki protesti notika arī ziemeļu ostā Haifā un pie tieslietu ministra Jariva Levina mājas Modinā.
Izraēlas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka bija ieradušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kā tas notika dažās iepriekšējās demonstrācijās.
"Mēs cīnāmies par mūsu demokrātiju. Mums nav citas valsts," aģentūrai AFP sacīja viens no protestētājiem, 61 gadu vecais Nadavs Tamirs.
Kārena Barona, 45 gadus veca Telavivas psihiatre, teica: "Es negribēju šodien nākt, bet mana māsa man teica: "Mums nav citas izvēles", un tā ir taisnība. Mums nav izvēles - mēs nevaram samazināt savu modrību. Mums ir jāaizstāv sava valsts."
Valdības iecerētā reforma ierobežotu Augstākās tiesas pilnvaras un piešķirtu politiķiem lielākas pilnvaras attiecībā uz tiesnešu atlasi.
Netanjahu valdība, koalīcija starp viņa partiju "Likud" un galēji labējiem un ultraortodoksāliem sabiedrotajiem, apgalvo, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai atjaunotu līdzsvaru starp likumdevēju un tiesu varas iestādēm.
Sestdienas demonstrācija notika dienu pēc tam, kad ASV reitingu aģentūra "Moody's" paziņoja, ka samazina Izraēlas kredītvērtējuma perspektīvu no "pozitīvas" uz "stabilu".
Tā norādīja, ka šīs izmaiņas "atspoguļo Izraēlas pārvaldības pasliktināšanos, kā to apliecina nesenie notikumi saistībā ar valdības priekšlikumu par valsts tiesu sistēmas pārveidošanu".
"Lai gan masu protesti ir likuši valdībai apturēt tiesību akta pieņemšanu un meklēt dialogu ar opozīciju, veids, kādā valdība ir mēģinājusi īstenot plaša mēroga reformu, nemeklējot plašu vienprātību, norāda uz institucionālā spēka un politikas paredzamības vājināšanos," norādīja "Moody's".
KONTEKSTS:
Izraēlas valdība uzstāj, ka Augstākā tiesa pārlieku iejaucas politiskajos lēmumos, un rosina ar likumu ļaut parlamentam tiesas lēmumus atcelt ar vienkāršu balsu vairākumu. Reforma arī paredz valdībai lielāku varu pār tiesnešu iecelšanu, palielinot valdības ietekmi pār komisiju, kas izraugās tiesnešus.
Kritiķi norādījuši, ka reforma apdraud varas dalīšanu.
