Pensiju reformas plānu ceturtdien atbalstīja Francijas parlamenta augšpalāta Senāts, un pēcpusdienā bija plānots parlamenta apakšpalātas – Nacionālās asamblejas – balsojums.
Taču Makrona valdība saprata, ka reformas apstiprināšanai pietrūks balsu, tādēļ iedarbināja reti izmantotu Francijas konstitūcijas punktu, kas valdībai atsevišķos gadījumos dod tiesības pieņemt likumus bez parlamenta piekrišanas.
Opozīcija paudusi sašutumu par šādu rīcību un apsūdzēja Makronu demokrātijas pamatprincipu pārkāpšanā. Paredzams, ka opozīcija tagad rosinās neuzticības izteikšanu premjerministres Elizabetes Bornas valdībai.
Pēdējo nedēļu laikā Francijā notikuši lielākie protesti vairāku gadu desmitu laikā, kas skāruši dzelzceļa nozari, skolas, sabiedriskos pakalpojumus un ostas. Vēl otrdien streikā piedalījās vairāk nekā miljons francūžu.
Parīzes pašvaldības atkritumu savācēju streika dēļ ielās ir sakrājušās aptuveni 7000 tonnu nesavāktu atkritumu. Tas piesaista žurkas un satrauc tūristus.
Plašie protesti pret nepopulāro pensiju reformu neatturēja Francijas Senātu šorīt pieņemt likumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 64 gadiem.
Savukārt parlamenta apakšpalātā Nacionālajā asamblejā Makrona partijai nav vairākuma, līdz ar to balsojuma rezultātu varēja izšķirt vien dažas balsis. Francijas prezidenta mazākuma valdība ir atkarīga no opozīcijā esošās Republikāņu partijas deputātu atbalsta.
Valdības zaudējums balsojumā būtu bijis liels pazemojums pašam Makronam – mazāk nekā gadu pēc tam, kad viņš nodrošināja sev otro prezidentūras termiņu ar manifestu, kas mudināja francūžus "strādāt vairāk", lai samaksātu par valsts dāsno sociālā nodrošinājuma sistēmu.
Tagad Makronam un arī valstij kopumā nav skaidras politiskās sekas, ko varētu radīt reforma, pret kuru iebilst lielākā daļa iedzīvotāju.
Arodbiedrības brīdinājušas, ka plāno turpināt protestus.
KONTEKSTS:
Francijas centriskā valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.
Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
Šī reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.
