"Iepriekš esam runājuši par to, ka Krievijas negatīvās aktivitātes ir izraisījušas to, ka NATO ir ieguvusi jaunu elpu. Tad savā veidā nedaudz aizmirstam, ka arī Eiropas Savienības rīcība to parāda," atzina Bukovskis.

Viņš gan norādīja, ka Eiropas Savienībā kā atvērtā un demokrātiskā institūcijā ir labi redzamas diskusijas, pretrunas un viedokļu dažādība. Tāpēc var šķist, ka ES ir daudz sašķeltāka. Taču, salīdzinot ar laiku pirms gadiem pieciem sešiem, pašlaik situācija esot daudz labāka.

Turklāt militāra atbalsta sniegšana Ukrainai no ES puses ir vēsturiski unikāla, norādīja ārpolitikas pētnieks.

"Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Komisijai ir noteikts skaits ar kompetencēm, par kurām vispār drīkst jautājumus lemt un likumdošanas priekšlikumus izvirzīt. Un militārie jautājumi nav no tiem," skaidroja Bukovskis, piebilstot, ka tāpēc ekonomiskā atbalsta jautājumi tiek risināti primāri.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.