Līdz 2024. gada beigām plānots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī aiziet līdz Oskilas upei Harkivas apgabalā.
Līdz 2026. gada beigām Krievija plāno turpināt uzbrukumu, sagrābt lielu daļu Zaporžjas, Dņipropetrovskas un Harkivas apgabalu teritoriju, arī Harkivu, Dnipro un Zaporižju, bet Hersonas frontē noturēt aizsardzību pie Dņepras, neuzbrūkot labajam krastam, Hersonai un Odesai.
"Visas austrumu teritorijas pa kreisi no Dņepras ir jāiekaro 36 mēnešu laikā," sacījis avots. Krievijas līderi katru gadu Ukrainā gatavi zaudēt līdz 100 000 karavīru, uzskata izlūkdienests.
Ziņojumā piebilsts, ka Maskava paļaujas uz Rietumu atbalsta Ukrainai samazināšanos un runā par "miera sarunām" tikai tāpēc, lai simulētu vēlmi to panākt. Taču saskaņā ar ziņojumu – Kremlim nav nodomu panākt pamieru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
