Baltijas valstis uzņem vairāku citu NATO valstu karavīrus, kas ir daļa no NATO paplašinātās kaujas grupas. Lietuvā šobrīd jau ir Vācijas armijas spēki, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākās runas par Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā.
Konkrētu lēmumu Vācija pieņēma pērn jūnijā, bet pērn decembrī Viļņa un Berlīne jau parakstīja vienošanos par Vācijas brigādes dislocēšanu.
Nākamo dažu gadu laikā Lietuvā plānots izvietot ap 5000 karavīru un civilpersonu, ieskaitot karavīru ģimenes locekļus. Pilnas operacionālās spējas brigādei būtu jāsasniedz 2027. gadā. Brigādes izvietošanas process nenotiek ļoti ātri, jo karavīriem līdzi brauks ģimenes un nepieciešams izveidot gan infrastruktūru, gan sakārtot daudz citu lietu, tostarp pieņemot attiecīgus likumus.
Taču valdības krīzes dēļ, kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs, process kavēsies. Vācijā februāra beigās būs jaunas vēlēšanas, tādēļ līdz tam ļoti iespējams, ka daudzas lietas parlamentā jeb Bundestāgā varētu vienkārši apstāties. Savukārt pēc vēlēšanām vēl paies laiks, līdz darbu sāks jaunais parlaments.
Lietuvai īpaši aktuāli ir divi lēmumi saistībā ar brigādes izvietošanu. Bundestāgs vēl nav ratificējis Viļņas un Berlīnes septembrī parakstīto līgumu, kas nosaka Lietuvā dislocēto vācu karavīru, civiliedzīvotāju un viņu ģimeņu tiesības.
Otrs likums savukārt ir tā sauktā piemaksu pakete. Runa ir par īpaši svarīgu rakstu kopumu, kam citstarp būtu jārada finansiāli stimuli karavīriem, kuri nolemj dienēt Lietuvā. Arī šī likuma apstiprināšanas datums šobrīd nav zināms.
Viens no šiem abiem dokumentiem jau ir sasniedzis Budestāgu, bet otrs vēl nav, un vācu politiķi šobrīd nevar pateikt, kad tos parlamentā varētu izskatīt. Oficiālu atbildi valdošo frakciju politiķi Lietuvas žurnālistiem nesniedza, taču neoficiāli norādījuši, ka pašreizējās politiskās situācijas dēļ konkrētus likumu pieņemšanas datumus neesot jēgas solīt.
Kanclers Olafs Šolcs šonedēļ paudis cerību, ka svarīgākie likumi, par kuriem ir vienprātība, gūs opozīcijā esošo Kristīgo demokrātu atbalstu un tiks pieņemti. Savukārt Kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs uz šādu aicinājumu strādāt kopā reaģēja visai asi, sakot, ka kanclers nevar izvirzīt nekādus nosacījumus un Kristīgie demokrāti neesot rezerves spēlētājs Šolca sabrukušajai valdībai.
Mercs solījis atbalstu dažiem likumiem, piemēram, grozījumiem likumā par Federālo konstitucionālo tiesu, bet visos pārējos jautājumos viņš uzstājis uz sarunām, īpaši saskaņojot katras Bundestāga plenārsēdes darba kārtību.
Florians Hāns, kurš Kristīgo demokrātu partijā ir atbildīgs par drošības politikas jautājumiem, lietuviešu žurnālistiem pauda principiālu atbalstu brigādes projektam, taču nesola automātisku apstiprinājumu visam, ko ierosinās Šolcs.
Hāns nevairījās kritizēt valdības līdzšinējos tempus ar brigādi saistīto jautājumu risināšanā. Šogad maijā arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja paātrināt brigādes izvietošanu Lietuvā, ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju reģionā.
