Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma nav bijusi tāda diena, kad nebūtu uzbrukts Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām. Šā gada jūlijs ir bijis nāvējošākais mēnesis Ukrainas civiliedzīvotājiem kopš 2022. gada oktobra – tā aplēsusi Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).

Viena mēneša laikā vien nogalināti 219 civiliedzīvotāji. Postošākie uzbrukumi – Kijivai, Dnipro, Krivijrihai un daudzām citām Ukrainas pilsētām. Civiliedzīvotāji nogalināti un ievainoti savās mājās, uz ielas vai savainoti publiskās iestādēs, piemēram, bērnu slimnīcā galvaspilsētā Kijivā vai daudzviet citur otrā lielākajā pilsētā Harkivā.

Tās visas ir sekas Krievijas raķešu, "Šahed" kaujas dronu un vadāmo aviobumbu uzlidojumiem, kas neapsīkst jau trešo gadu. Un, neskatoties uz rietumvalstu un ASV ieviestajām sankcijām, Krievijai aizvien izdodas iegūt izejmateriālus, saražot un nosūtīt uz Ukrainu arvien jaunus un jaunus ieročus.

Visvairāk komponentu no rietumvalstīm atrod Krievijas iznīcinātājos

Klusā ofisā Kijivas centrā Latvijas Radio tikās ar Neatkarīgās antikorupcijas komisijas, kas Ukrainā tiek atpazīta pēc saīsinājuma NAKO, izpilddirektori Olenu Tregubu. Viņas pārstāvētajai organizācijai ir sadarbība ar Ukrainas aizsardzības nozari, un tā pēta Krievijas raķešu, dronu un citu ieroču atlūzas, kas nokrīt Ukrainā vai ko izdodas atņemt iebrucējam.

"Mēs bijām pirmā organizācija, kurai bija piekļuve Irānas "Šahed" droniem, un mēs 2022. gada novembrī veicām kopīgu pētījumu ar "The Wall Street Journal" par to, ka 80% elektronikas Irānas "Šahed" dronos ir ASV izcelsmes. Tobrīd tā bija sensacionāla informācija. Pēc tam mēs turpinājām pētījumus, izpētījām ļoti daudz ieroču – augstas precizitātes ieročus, raķetes, dronus,  helikopterus, raķešu palaišanas sistēmas – un faktiski secinājums ir viens: Krievija balstās – arī joprojām – uz rietumvalstu tehnoloģijām vai rietumvalstu sadarbības partneriem, piemēram, Japānu un Taivānu.

Uz jautājumu, vai pēdējo divu gadu laikā redzamas kādas izmaiņas – samazinājies vai tieši otrādi – palielinājies sankcionēto detaļu skaits Krievijas ieročos, Treguba, atsaucoties uz Kijivas Ekonomikas skolas pētījumu, atbildēja, ka šo komponentu skaits divarpus gadu laikā sarucis vien par 9%.

NAKO vecākā pētniece Viktorija Višņivska papildina, ka precīzu ainu šobrīd grūti raksturot, jo par šo gadu datu nav. Taču pērn kopumā var saskatīt samazinājumu pēc ASV politikas izmaiņām uz noteiktu preču piegādi Krievijai.

Visvairāk rietumvalstu komponentu ir lidaparātos. NAKO pētījis sešu dažādu Krievijas lidaparātu sastāvu, un secināts, ka visvairāk – pat pāri tūkstoš – no rietumvalstīm nākušo sastāvdaļu ir iznīcinātājos SU-35 un SU-34.

Viktorija, Olena un citi viņu kolēģi strādā ciešā sadarbībā ar ārvalstu partneriem, lai aizlāpītu caurumus sankciju sarakstos, iekļaujot tajos komersantus, kas piegādā izejmateriālu Krievijas militārajai rūpniecībai. 

Ne vienmēr viņu ieteikumi tiek ņemti vērā. Darbu apgrūtina arī tas, ka saraksti ir dažādi – kas vienai valstij aktuāls, citai – ne tik.

Sankcionētās preces Krievijas militārajai industrijai piegādā arī caur Baltiju

Eiropā vislielākos izaicinājumus sagādā Šveice un arī Ungārija. Tāpat arī Baltijā notiekošais piesaistījis NAKO uzmanību.

"Eiropas Savienība (ES) sankciju kontekstā acīmredzamu iemeslu pēc ir saskaņota – sankcijas tiek uzliktas. Atsevišķas valstis piemēro savas sankcijas kaut kādos sensitīvos gadījumos. Ir problēma tajā pusē, no kuras jūs esat atbraukusi," Latvijas Radio korespondentei Indrai Sprancei norādīja Višņivska. "Problēma ir no tā viedokļa, ka ir tuvums Krievijai un atbilstoši – piegādes caur Latviju, Lietuvu un Igauniju."

Višņivska sacīja, ka viņas organizācija vismaz gadu novērojusi, kā dažāda mikroelektronika un vairāk vai mazāk svarīgi komponenti tiek vesti uz Krieviju, nepastarpināti caur kompānijām, kas atrodas Baltijā.

Turklāt šī mikroelektronika izmantojama ieroču ražošanā.

"Ja pareizi atminos, šī mikroelektronika, ko piegādāja caur Baltiju, pat nepastarpināti nonāca pie vairākiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ieroču ražošanu," viņa pauda. 

Kā desmit ballu skalā vērtēt pret Krieviju vērsto sankciju efektivitāti? Treguba sacīja, ka viņu un viņas pārstāvēto organizāciju visvairāk interesē tieši tās sankcijas, kas mērķētas pa Krievijas spējām attīstīt savu militāro kara mašīnu un ražot ieročus.

"Tās sankcijas attiecas uz tehnoloģijām, par kurām mēs šodien runājam. Šīs sankcijas ir saistītas ar kritisko sfēru – tādu kā naftas gāze, LNG termināļi un finansiālās sankcijas. Šīs sankcijas... es novērtētu varbūt ar 5 ballēm. Tā es novērtētu," viņa teica. Līdzīgās domās bija arī Tregubas kolēģe.

"Pievienojam šeit acīmredzamo, ka pats fakts – ka Krievija prasa atcelt šīs sankcijas –, tas jau kaut ko nozīmē, tātad ir noteikts efekts. Tātad uz piecnieku varam izvilkt," vērtēja Višņivska.

Eiropā aizvien dažāda pieeja, uzturot sankcijas pret Krieviju

Sankciju spiediena pastiprināšanai uz Krieviju – vismaz politiskā līmenī – ir pievērusies arī jaunā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, un Ukrainā to ļoti novērtē.

"Es esmu pateicīgs Baibai arī par to, ka uzreiz pēc apstiprināšanas ministres amatā, piedaloties pirmajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē, viņa pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju. Tā patiešām ir aktuāla tēma," uzsvēra Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži. Tolaik, uzreiz pēc apstiprināšanas amatā, viņa bija devusies savā pirmajā divpusējā vizītē uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.

Latvijas Radio šajā preses konferencē abiem ministriem arī uzdeva jautājumu, kādus pasākumus Eiropas Savienības valstis varētu piemērot, lai labāk novērstu Krievijas sankciju apiešanu un nodrošinātu, ka Kremlis vairs nevar saņemt izejmateriālus – jo īpaši militārajai rūopniecībai.

"Sankcijas darbojas pie diviem nosacījumiem. Pirmais – jūs regulāri pastiprināt sankciju spiedienu uz valsti. Un otrs –  jūs regulāri cīnāties pret tiem kanāliem, kas ļauj apiet sankcijas. Ja jums tas neizdodas regulāri, attiecīgā valsts vienkārši pielāgojas jaunajai realitātei," atbildēja Kuleba. "Kad jūs dzirdat argumentu, ka sankcijas nedarbojas, tā nav taisnība – sankcijas darbojas.  Bet, ja jūs beigsiet noteikt jaunas sankcijas un cīnīsieties tikai pret sankciju apiešanu, tad tās nedarbosies, jo valsts pielāgosies. Un mēs redzam, ka mūsu partneri šajās dienās dod priekšroku cīņai pret pasākumu apiešanu, nevis jaunu, nopietnu sankciju noteikšanu. Un kļūst arvien grūtāk vienoties par stingrām sankcijām pret Krieviju."

"Efektīvā sankciju režīmā ir trīs elementi. Viens – pastāvīgi jāvērtē situācija saistībā ar esošajām sankcijām, kādas jaunas sankcijas ir jāievieš. (..) Otra daļa – vēlreiz jāvērtē situācija saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Ir vairāki elementi, kas mums jāņem vērā – nauda, ​​kas Krievijai ir budžetā, lai finansētu karu. Mēs skaidri redzam, ka ievērojams daudzums finanšu resursu Krievijai ienāk no naftas tirdzniecības. Un ir elementi, kurus, mūsuprāt, mēs visi kopā varam ietekmēt," sacīja Braže. "Otrs lielais pīlārs ir Krievijas spējas iegūt raķešu, dronu un cita aprīkojuma detaļas. Un tur patiešām ir diezgan daudz runājušas gan Eiropas Savienības valstis, gan Eiropas Komisija (EK), gan arī ASV un citi draugi – ne tikai ar Ķīnu, bet arī citām valstīm, kas izmantotas, lai atrastu ceļu uz Krieviju. Un neaizmirstiet – sankciju īstenošana. Katra Eiropas Savienības valsts ir atbildīga par kopējo ES sankciju ievērošanu. Tāpēc ir jārisina sarunas ar valstīm, ja mēs redzam, ka sankcijas tiek apietas."

Taču sankcijas aizvien tiek apietas, turklāt dažkārt – no valstīm, kas publiski pauž atbalstu Ukrainai. 

NAKO pārstāves: Ukraiņi nepagurstoši turpina "atsist" Krievijas agresiju

"Karš ir ļoti nogurdinošs ukraiņiem. Mēs kā organizācija, analītiskais centrs mēģinam palīdzēt mūsu valstij aizsargāties, lai demokrātija uzvarētu," sacīja NAKO izpilddirektore Olena Treguba.

"Protams, ir liels nogurums, kad mēs redzam, ka nav tieša efekta mūsu darbam un šis efekts ir mazs. Tāpat ukraiņi, kas karo kaujas laukā, ir ļoti noguruši, jo šķiet, ka šim karam neredz beigas," arzina NAKO pārstāve. 

"Bet, neskatoties uz to, visi ukraiņi – gan tie, kas karo, gan tie, kas strādā iekšzemē –, viņi saprot, ka valstij nav citas izvēles kā turpināt cīņu un "atsist" Krievijas agresiju. Citādi mūsu valsts beigs pastāvēt. Tāpēc – pat ja redzam, ka efekts ir ļoti mazs, ukraiņi turpinās strādāt kā tajā stāstā par vardīti, kas piena kannā tik ilgi kūla pienu, kamēr sakūla sviestu un izlēca no tās kannas. Šis piemērs ir apmēram tā, kā jūtas ukraiņi," viņa uzsvēra.

"Mums par laimi – tādu vardīšu ir daudz," Tregubas teikto papildināja kolēģe, NAKO vecākā pētniece Viktorija Višņivska.