"The Wall Street Journal" savu pētījumu pamato ar anonīmām kādu Ukrainas amatpersonu mutiskām liecībām. Tajās teikts, ka gāzesvada spridzināšanas operāciju esot apstiprinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Medijs vēsta, ka operācija izmaksājusi vairāk nekā 300 000 ASV dolāru un to vadījis kāds Ukrainas ģenerālis ar pieredzi speciālajās operācijās. Viņš esot bijis tiešā pakļautībā toreizējam armijas virspavēlniekam Valērijam Zalužnijam.
Laikraksts vēsta, ka Ukrainas prezidents sākotnēji mutiski esot apstiprinājis operācijas plānu, taču, kad ASV Centrālā Izlūkošanas pārvalde lūgusi atteikties no operācijas, Zelenskis devis rīkojumu to pārtraukt, bet Zalužnijs prezidenta rīkojumu esot ignorējis.
"The Wall Street Journal" norāda, ka visas vienošanās bijušas mutiskas, lai neatstātu nekādas liecības.
"The Wall Street Journal" arī apgalvoja, ka visas četras augsta ranga amatpersonas, kas bijušas iesaistītas operācijas plānošanā vai par to zinājušas, norādījušas, ka gāzesvadi bijuši leģitīms kara mērķis Ukrainas cīņā pret agresoru Krieviju.
"The Wall Street Journal" arī rakstīja, ka 2022. gada septembrī operācijas dalībnieki Vācijas ostas pilsētā Rostokā iznomājuši atpūtas jahtu "Andromeda". Saskaņā ar Ukrainas amatpersonu un Vācijas izmeklēšanai tuvu stāvošu cilvēku teikto, jahta iznomāta ar kādas Polijas ceļojumu aģentūras palīdzību. Aģentūru gandrīz pirms desmit gadiem izveidojuši Ukrainas izlūkdienesti, lai slēptu finanšu operācijas.
Sabotāžas vietā nirēji strādājuši pa pāriem un dziļumā uzstādījuši spridzekļus. "Strādājot tumsā ledainā ūdenī, viņi darbojās ar spēcīgu sprāgstvielu HMX, kas bija savienota ar laika detonatoriem. Ar nelielu daudzumu sprāgstvielas būtu pieticis, lai pārrautu augstspiediena caurules," norāda laikraksts.
"The Wall Street Journal" arī apgalvo, ka operācijas dalībnieki apsprieduši iespējamo operācijas atcelšanu sliktu laikapstākļu dēļ, taču vētra drīz norimusi.
