Azerbaidžāna un Armēnija karo par Kalnu Karabahu kopš Padomju Savienības sabrukuma. 2020. gadā Azerbaidžāna sāka ofensīvu un pārņēma savā kontrolē daļu reģiona. Tagad tā kontrolē piekļuvi anklāvam. Reģionā izvietoti tā sauktie Krievijas miera uzturētāji. Taču Azerbaidžāna ir uzstādījusi kontrolpunktu uz vienīgā ceļa, pa kuru Kalnu Karabahā iespējams iebraukt vai izbraukt.
"Ir divi galvenie novērojumi par jauno pēckara realitāti pēc 2020. gada kara. Pirmkārt, Kalnu Karabahas armēņi savas drošības nolūkos arvien vairāk paļaujas uz Krieviju un Krievijas miera uzturētāju klātbūtni. Vairs nav paļaušanās uz Armēniju, lai aizstāvētu armēņus Kalnu Karabahā," atzina analītiķis, domnīcas "Regional Studies Centre" līdzdibinātājs Ričards Giragosijans.
Gandrīz katru dienu tiek ziņots par sadursmēm, un analītiķi vērtē, ka jauna kara risks ir augsts. Kopš decembra, kad Azerbaidžāna pārņēma kontroli pār vienīgo ceļu uz anklāvu, bloķēta civilā satiksme un apgrūtināta pārtikas piegāde.
Azerbaidžāna šobrīd ieņēmusi vismaz 50 kvadrātkilometrus Armēnijas teritorijas. Tā nav izvedusi savu karaspēku no starptautiski atzītās Armēnijas teritorijas, neskatoties uz Eiropas Parlamenta, ASV un citu valstu aicinājumiem to darīt.
"Armēnijas valdība ir ļoti apņēmusies aizstāvēt Armēnijas nacionālās intereses. Un šīs intereses vairs nesakrīt ar Kalnu Karabahas armēņu interesēm.
Mēs redzam atšķirības, kur Kalnu Karabahas armēņi skatās uz Maskavu, nevis uz otru. Viņi bija atkarīgi no krievu miera uzturētājiem," klāstīja Giragosijans.
Armēnijas premjerministrs nesen paudis, ka ir gatavs atzīt Kalnu Karabahas piederību Azerbaidžānai. Tas ir Baku uzstādījums miera vienošanās parakstīšanai. Eksperti par to izteikušies kritiski, norādot, ka šādi paziņojumi negatīvi ietekmēs Armēnijas drošību, kā arī Kalnu Karabahā dzīvojošo armēņu drošību.
"No vienas puses, sagaidām, ka Armēnija un Azerbaidžāna noslēgs miera līgumu līdz gada beigām. Manas bažas nav par miera līgumu. Jautājums ir par nākamo dienu. Citiem vārdiem sakot, kā vislabāk nodrošināt ilgstošu, noturīgu mieru pēc līguma parakstīšanas," sacīja analītiķis.
Baku joprojām tiek turēti armēņi, kas kara laikā saņemti gūstā. Miera līgums viņu atbrīvošanu neparedz.
"Mēs sagaidām daļēju humanitāro žestu – dažu atbrīvošanu, bet diemžēl tas miera līguma projektā vēl nav atrunāts. Daudz sliktāk ir tas, ka Azerbaidžāna joprojām tur ieslodzītos un karagūstekņus apcietinājumā.
Un diemžēl šie cilvēki tiek izmantoti, lai kaulētos un savā ziņā ir pārvērsti par precēm, sarunās kļūstot par kaulēšanās objektiem.
Otra lielāka problēma ir atkārtoti militāri iebrukumi, Azerbaidžānas militārās vienības joprojām atrodas Armēnijas suverēnā teritorijā, līdz ar to ir nepieciešams diplomātiska miera līgums," vērtēja Giragosijans.
Armēnijai ir nopietnas bažas, ka Azerbaidžānas vadība gatavojas jaunai agresijai Kalnu Karabahā. Tā teikts jaunā Armēnijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Tajā norādīts, ka Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija jau ilgāku laiku ik dienas izplata dezinformāciju par Kalnu Karabahas pamiera pārkāpumiem tā saukto Krievijas miera uzturētāju atbildības zonā. Armēnijas Ārlietu ministrija pauž, ka tā ir jau iedibināta Azerbaidžānas prakse šādi rīkoties pirms spēka pielietošanas, jau no paša sākuma mākslīgi noveļot atbildību par turpmākajām darbībām otrai pusei. Armēnijai ir nopietnas bažas, ka Azerbaidžānas militāri politiskā vadība, neskatoties uz visām savām saistībām, gatavo augsni kārtējai agresīvai akcijai un etniskajai tīrīšanai Kalnu Karabahā. Azerbaidžānas Ārlietu ministrija apvainojumus noraidījusi.
Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības otrdien atklāja uguni uz Armēnijas pozīcijām pierobežas reģionā. Tāpat Azerbaidžānas bruņotie spēki armēņu virzienā izmantojuši mīnmetējus, vēsta Armēnijas Aizsardzības ministrijā.
