Makrons paraksta Francijas pensiju reformas likumu par spīti protestiem

Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien parakstīja pretrunīgi vērtēto pensiju reformas likumu, neņemot vērā trīs mēnešus ilgušos protestus un arodbiedrību lūgumus neieviest šīs pārmaiņas, ziņo AFP.

Pensiju reformas iecere kļuva par likumu pēc tam, kad teksts naktī tika publicēts Francijas oficiālajā laikrakstā.

Tas notika pēc tam, kad piektdien Konstitucionālā padome apstiprināja tiesību akta būtību, tostarp galvenās izmaiņas - pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 64 gadiem.

Arodbiedrības brīdināja, ka 1. maijā aicinās uz masu protestiem Darba svētkos, un naktī pēc sprieduma paziņošanas vairākās pilsētās izcēlās dažkārt vardarbīgas demonstrācijas, norāda AFP.

Cīņa par likuma īstenošanu pārvērtās par Makrona otrā pilnvaru termiņa lielāko iekšpolitisko izaicinājumu, jo viņš saskārās ne tikai ar plašu tautas pretestību pārmaiņām, bet arī ar krītošu personīgo popularitāti.

Konstitucionālā padome deviņu locekļu sastāvā lēma par labu galvenajiem reformas noteikumiem, tostarp par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 64 gadiem un darba gadu skaita pagarināšanu, kas nepieciešami pilnai pensijai, norādot, ka tas atbilst Francijas tiesību aktiem.

Seši maznozīmīgāki priekšlikumi tika noraidīti, tostarp iecere lielajiem uzņēmumiem uzlikt par pienākumu publicēt, cik daudz cilvēku, kas vecāki par 55 gadiem, tie nodarbina, kā arī tika izveidot īpašu līgumu gados vecākiem darba ņēmējiem.

Tikmēr Makrona reitingi ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, aptaujas pastāvīgi rāda, ka divi no trim Francijas iedzīvotājiem ir pret to, ka viņi strādā vēl divus gadus.

Makrons ir nosaucis šīs izmaiņas par "nepieciešamām", lai izvairītos no ikgadējā pensiju deficīta, kas saskaņā ar valdības datiem līdz 2030. gadam sasniegs 13,5 miljardus eiro (14,8 miljardus ASV dolāru).

 KONTEKSTS:

Francijas centriskā valdība paaugstina pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarina obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai.  

Šī reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.

Valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas normu, izšķīrās nepopulāro likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsaucis gan parlamenta deputātu, gan sabiedrības sašutumu, tomēr valdība izturēja pēc tam ierosināto neuzticības balsojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti