15 gadus pēc žurnālistes Poļitkovskas slepkavības pasūtītājs joprojām nav saukts pie atbildības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

2006. gada 7. oktobrī, Krievijas prezidenta Vladimira Putina 54. dzimšanas dienā, savas mājas kāpņu telpā Maskavā tika nošauta Krievijas laikraksta "Novaja gazeta" žurnāliste un Kremļa kritiķe Anna Poļitkovska. Gan ārvalstīs, gan Krievijā slepkavība izraisīja lielu rezonansi. 15 gadus vēlāk slepkavības pasūtītājs joprojām nav saukts pie atbildības.

Laikraksts "Novaja gazeta" norāda, ka vainīgie var palikt nesodīti un uzskata, ka Krievijas varasiestādēm politisku iemeslu dēļ nav patiesas vēlmes izmeklēt šo lietu.

Uzkāpa uz varžacīm Putinam un Kadirovam

48 gadu vecumā nogalinātā žurnāliste Anna Poļitkovska bija plaši pazīstama ar saviem rakstiem par notikumiem Čečenijā un Ziemeļkaukāzā. Viņa arī aktīvi kritizēja Kremli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Latvijas Radio korespondents Rihards Plūme par Poļitkovskas slepkavības lietu
00:00 / 03:53
Lejuplādēt

Poļitkovska daudz rakstījusi par Krievijas armijas cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā, kā arī neilgi pirms nāves informēja par Čečenijas prezidentam Ramzanam Kadirovam pakļauto karavīru zvērībām.

“Žurnālistiem būtu jāzina, līdzīgi, kā to zina eksperti, ka Poļitkovskas ietekme uz politisko dzīvi Krievijā bija ārkārtīgi nenozīmīga," tā pēc Poļitkovskas slepkavības pavēstīja Krievijas prezidents Putins.

Pasūtītājs var palikt nesodīts

Šajā lietā tika notiesāti pieci slepkavības tiešie izpildītāji. Viens no ieslodzītajiem pirms četriem gadiem mira, atrodoties kolonijā. Tomēr Poļitkovskas ģimenes locekļi apgalvo, ka Krievija nav veikusi pienācīgu slepkavības izmeklēšanu, un 15 gadus vēlāk joprojām nav atrasts slepkavības pasūtītājs.

Ģimenes locekļiem piekritusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. 2018.gadā tā atzina, ka Krievija nav pienācīgi izmeklējusi žurnālistes slepkavību. Tiesa uzskata, ka bija nepieciešams izvērtēt iespēju, ka noziegumu pasūtījuši Krievijas Federālā drošības dienesta aģenti vai Čečenijas amatpersonas. Fakts, ka slepkavība notika Putina dzimšanas dienā, raisīja spekulācijas, ka kāds vēlējās pasniegt "dāvanu" Kremļa saimniekam.

“Novaja gazeta” redakcijā norāda, ka pasūtītājs var palikt nesodīts, jo tieši šodien iestājas noilgums, proti, 15 gadus pēc nozieguma izdarīšanas persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības. Ja pasūtītājs tiks atrasts, tiesa lems, vai šo noilgumu ņemt vai neņemt vērā. “Novaja gazeta” apņēmusies atjaunot izmeklēšanu.

“Mēs negrasāmies atkāpties no izmeklēšanas un iespēju robežās turpināsim arī savu žurnālistisko izmeklēšanu. Atkārtošos vēlreiz, atšķirībā no valsts, mēs neizsniedzam indulgences slepkavām," uzsver “Novaja gazeta” galvenā redaktora pienākumu izpildītājs Sergejs Sokolovs.

Slepkavību nevar uzskatīt par atklātu

Poļitkovskas ģimenes locekļus pārstāvošā advokāte Anna Stavicka intervijā ziņu aģentūrai „Interfax” sacījusi - līdz nebūs noskaidrots žurnālistes slepkavības pasūtītājs, šo slepkavību nevar uzskatīt par atklātu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien norādījis, ka nekomentēs un nevēlas komentēt izmeklētāju darbu, piebilstot, ka šādu noziegumu izmeklēšana bieži vien prasa daudzus gadus.

“Novaja gazeta” izveidojusi filmu par Poļitkovsku un lietas izmeklēšanu, bet augusta beigās viņas dzimšanas dienā rīkoja zibakciju. Piemiņas pasākumi notiek laikā, kad Krievijā pastiprinājies spiediens un represijas pret opozīciju un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Neatkarīga žurnālistika ir vērtība

“Neatkarīgā žurnālistika patiešām kļūst par aizliegtu profesiju. Nododot stāstu, jūs vienmēr prātojat, vai viņi varētu atnākt un pārmeklēt jūsu biroju vai arī sākt pret jums krimināllietu..." sociālajā tīklā “Facebook” raksta “Novaja gazeta” žurnāliste Nadežda Isajeva.

"Bet tad tu savācies un ķeries pie darba. Valstī ir jābūt kādam, kuram ir drosme rakstīt patiesību. “Novaja gazeta” es sēžu birojā, kur strādāja Anna Poļitkovska. Katru reizi, kad paskatos uz viņas fotogrāfiju, es saprotu, ka neatkarīga žurnālistika ir vērtība, par kuru jācīnās. Ja to nedarīsim mēs, kurš tad?”

Krievijas žurnālisti atzīst, ka situācija ar vārda brīvību valstī ir viennozīmīgi pasliktinājusies, un par “ārvalstu aģentiem” tiek pasludināti arvien vairāk mediju, bet par nevēlamām – arvien vairāk organizāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti