Sarunas par RCEP līgumu aizsākās jau pirms astoņiem gadiem. Sarunās ir iesaistītas desmit Dienvidaustrumāzijas asociācijas jeb ASEAN valstis, kā arī piecas to brīvās tirdzniecības partneres – Austrālija, Ķīna, Japāna, Jaunzēlande un Dienvidkoreja. Šajās 15 valstīs dzīvo aptuveni trešā daļa pasaules iedzīvotāju un to ekonomikas kopumā veido aptuveni 30 procentu no globālā iekšzemes kopprodukta.
Kā paziņojušas Ķīnas amatpersonas, ilgstošās sarunas beidzot ir noslēgtas, pašlaik notiek līguma teksta juridiskā izpēte un ir liela cerība, ka šo līgumu, kas izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu, izdosies parakstīt jau svētdien gaidāmajā līderu samitā.
Kā intervijā Bloomberg norādīja Singapūrā bāzētā “ISEAS Jusofa Išaka” institūta pētniece Hoana Ti Ha, šim līgumam ir ne tikai ekonomiski ieguvumi, bet arī politisks vēstījums.
Pētniece atzina: “Tas ir milzīgs, mega tirdzniecības līgums, kas iekļaus trešo daļu no globālā IKP. Tā mērķis ir padziļināt 15 dalībvalstu ekonomisko integrāciju, liberalizējot preču un pakalpojumu tirgu, kā arī veicinot investīciju piesaisti un tirdzniecību. Taču šim līgumam ir arī ļoti spēcīgs politiskais vēstījums. Šis līgums apstiprina dalībvalstu atvērtumu brīvajai tirdzniecībai laikā, kad daudzpusējā tirdzniecības sistēma irst pa šuvēm.”
Kā norādīja vairāki līgumam tuvu stāvoši eksperti, Ķīna ļoti vēlas, lai šis līgums tiktu noslēgts vēl pirms jaunā ASV prezidenta stāšanās amatā. Šeit jāatgādina, ka savulaik Savienotās Valstis izstājās no Visaptverošā un Progresīvā Trans-Klusā okeāna partnerības (CPTPP) līguma, tāpēc daudzas reģiona valstis pašlaik meklē kādu, kurš uzņemtos līderību. Un tieši tāpēc jaunā vienošanās ir Ķīnas ilgtermiņa stratēģiskajās interesēs, jo tā ir iespēja uzrakstīt jaunus reģionālās tirdzniecības noteikumus un dažādot savu tirdzniecību laikā, kad ekonomiskās attiecības ar ASV piedzīvo lejupslīdi. Līdz ar gaidāmo Džo Baidena ierašanos Baltajā namā netrūkst tādu komentētāju, kuri prognozē ASV atgriešanos savulaik pamestajos līgumos.
Taču pētniece atgādināja, ka Baidens iepriekš ir solījis panākt nevis brīvu, bet gan godīgu tirdzniecību ar Ķīnu, turklāt Covid-19 iespaidā ASV ir pietiekami daudz izaicinājumu arī pašmājās: “ASEAN valstis sagaida Baidena atgriešanos pie multilaterālisma, īpaši ASEAN vadītajās reģionālās sadarbības organizācijās. Tāpat tiek cerēts, ka Baidens panāks stabilitāti un līdzsvaru ASV un Ķīnas savstarpējā konkurencē. Stabilitātes un prognozējamības ziņā tiešām ir lielas cerības. Taču vienlaicīgi Baidena administrācijai nāksies saskarties ar milzīgiem iekšpolitiskiem izaicinājumiem, tāpēc ir bažas par to, vai ASV tuvākajā laikā spēs jēgpilni iesaistīties arī šajā reģionā.”
Jāpiebilst, ka jaunajā līgumā neiesaistīsies Āzijas trešā lielākā ekonomika Indija, kura no sarunām izstājās pagājušajā gadā, satraucoties par milzīgo tirdzniecības deficītu ar Ķīnu. Pagaidām nekas arī neliecina par to, ka Indija šim līguma pārskatāmā nākotnē varētu pievienoties.
