Saskaņā ar publicēto informāciju, operācija notika pēc jaunizveidotās divīzijas pievienošanās Krievijas Dņepras spēku grupai un tās mēģinājumam izspiest Ukrainas spēkus netālu no Krinkijas ciema Dņepras austrumu krastā. 

Britu izlūki norādīja, ka jaunizveidoto gvardes desanta divīziju vāji atbalstīja gaisa spēki un artilērija. Tajā pašā laikā daudzi karavīri, visticamāk, nebija pieredzējuši. 

Tāpat tiek ziņots, ka pēc incidenta Krievijas militārie blogeri aicināja Dņepras spēku grupas komandieri ģenerālpulkvedi Mihailu Tepļinski atkāpties no amata. 

Britu izlūki secinājuši, ka tas ir trieciens Tepļinska reputācijai kā vienam no spējīgākajiem Krievijas kara komandieriem, kurš ir arī Krievijas gaisa desanta spēku ģenerālis.

Kopumā Ukrainā šobrīd esot vairāk nekā 600 tūkstoši krievu karavīru, tā ceturtdien ikgadējā preses konferencē pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Tāpat viņš norādīja, ka frontes līnija Ukrainā šobrīd esot ap 2000 kilometru gara un ap to notiek aktīvas kaujas.

Aizvadītajās dienās Ukraina piedzīvojusi plašus Krievijas uzbrukumus – iebrucēji apšaudīja Kijivu, ievainojot vairāk nekā 50 cilvēkus un nodarot postījumus civilajai infrastruktūrai. 

Taču vēl pirms tam vērienīgu kiberuzbrukumu piedzīvoja Ukrainas vadošais teleoperators "Kyivstar" ar vairāk nekā 24 miljoniem klientu visā valstī. Uzbrukuma dēļ uz ilgāku laiku bija pazuduši telefonsakari un nebija pieejams internets.

Arī aizvadītajā diennaktī Krievija uzbrukusi Ukrainai ar bezpilota lidaparātiem Odesas apgabalā. Taču vienlaikus Ukrainas dronu pretuzbrukumu piedzīvojusi arī Krievija.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.