Pēc viņa teiktā, lai gan Kurskas apgabalā norisinās sīvas cīņas, Ukrainas aizstāvji notur savas pozīcijas un Krievijas karaspēka uzbrukumi nav vainagojušies ar panākumiem.
"Turklāt okupanti paši ir spiesti atzīt, ka [Ukrainas] aizsardzības spēki veiksmīgi izmanto Krievijas karaspēka fortifikācijas būves – nocietinājumus, kas tika ieņemti laikā, kad Ukrainas karaspēks sekmīgi virzījās dziļi Kurskas apgabalā," sacīja Sņehirevs. "Runa ir par divām ešelonētām aizsardzības līnijām, kuru celtniecībai no Krievijas budžeta tika iztērēti aptuveni 200 miljoni dolāru. Šie uzbūvētie nocietinājumi faktiski paralizē visus Krievijas puses centienus izstumt Ukrainas aizsardzības spēku vienības no Kurskas apgabala."
Tikmēr Harkivas apgabala Kupjanskas pilsēta aizvien ir Ukrainas armijas kontrolē. Visi uzbrukumi šajā virzienā ir veiksmīgi atvairīti, ceturtdien paziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
"Krievijas iebrucējiem nav izdevies iekļūt Kupjanskā. Pilsēta atrodas Ukrainas bruņoto spēku kontrolē," komentārā ziņu aģentūrai "Ukrinform" sacīja ģenerālštāba pārstāvis Andrijs Kovaļovs.
Trešdienas pēcpusdienā krievi īstenoja mēģinājumu izlauzties cauri aizsardzībai Kupjanskas virzienā un uzbruka Ukrainas armijas pozīcijām četros viļņos, iesaistot aptuveni 15 tehnikas vienības, sacīja ģenerālštāba pārstāvis.
Ukrainas vienības apturēja virzīšanos un iznīcināja visu bruņutehniku, kā arī ievērojamu daļu uzbrucēju dzīvā spēka, norādīja Kovaļovs.
Trešdienas vakarā Ukrainas analītiskais projekts "DeepState" ziņoja, ka Kupjanskas pievārtē bruņumašīnās iebraucis neliels skaits Krievijas karavīru.
Projekts norādīja, ka Ukrainas karavīri sašāvuši kaujas bruņumašīnu "MT-LB", bet vēl viens šāds transportlīdzeklis varēja "netraucēti aizbraukt līdz Svatoves ielas rajonam", kur no tā izkāpa aptuveni 15 Krievijas karavīri un izklīda pa dzīvojamām mājām.
Tajā pašā ielā, kā ziņoja "DeepState", ukraiņi trāpījuši Krievijas tankam un iznīcinājuši daļu karavīru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
