Sandu pārvēlēšana ir uzskatāma par būtisku atskaites punktu tālākā Moldovas ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, Sandu atkārtota ievēlēšana atspoguļo moldāvu gribu iekļauties Rietumu institucionālajā ietvarā, bet no otras, izgaismo sabiedrības polarizāciju, kas var izrādīties izšķiroša un stāties ceļā uz ES dalībvalsts statusa iegūšanu tuvākā nākotnē.
ĪSUMĀ:
- Moldovas prezidente Maija Sandu un proeiropeiskie spēki izcīnīja uzvaru tikai ar nelielu pārsvaru.
- Vēlēšanu rezultāti norāda uz "divām Moldovām", jo daudzi nav apmierināti ar valdības nespēju celt dzīves līmeni.
- Krievija aktīvi centusies iejaukties Moldovas politikā, lai saglabātu savu ietekmi.
- Eiropas Savienība apņēmusies atbalstīt Moldovu ceļā uz pievienošanos ES, bet atbalstam jābūt noturīgam.
- Moldovas turpmāko politisko kursu būtiski ietekmēs nākamgad gaidāmās parlamenta vēlēšanas.
Pēc Moldovas Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālajiem datiem, saskaitot visus vēlēšanu biļetenus, Sandu ieguvusi 55,35% vēlētāju balsu, kamēr viņas sāncensis Stojanoglo – 44,65% balsu.
Būtiski norādīt, ka Sandu uzvara šajās vēlēšanās, pēc balsu skaitīšanas datiem, norāda arī uz polarizāciju Moldovas sabiedrībā. Pēc sadalījuma pa balsošanas vietām redzams, ka Moldovas Republika kopumā sadalījusies divās teju vienlīdzīgās nometnēs – 51,34% par Stojanoglo un 48,66% par Sandu.
Vēl zīmīgāks ir sadalījums starp balsotājiem Kišiņevā, kas ir valsts nozīmīgākais industriālais un komerciālais centrs, un ārpus Moldovas jeb diasporas balsojumā, kur pārliecinošu uzvaru guvusi Sandu [respektīvi – 57,38% un 82,92%].
Vēlēšanu rezultāti norāda uz "divām Moldovām"
Rezultātu sadalījums norāda uz diviem būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, Sandu uzvara liecina par pozitīvu tendenci saglabāt iesākto ceļu uz iestāšanos ES, vienlaikus cenšoties saglabāt esošo valsts stabilitāti un iesākto attīstības virzienu.
Otrkārt, vēlēšanu rezultāti atspoguļo realitāti Moldovas sabiedrībā, proti, ir nepārprotami redzama tā sabiedrības daļa, kur ir iesakņojusies izpratne par nepieciešamību veidot ciešākas attiecības ar Krieviju.
Vienlaikus jānorāda, ka tas ataino ne tikai jau minēto prokrievisko noskaņojumu, bet arī ekonomisko un sociālo realitāti ārpus galvaspilsētas.
Sandu amatā aizvadītie iepriekšējie četri gadi nav ievērojami uzlabojuši moldāvu kopējo dzīves līmeni, lielai daļai reģionos dzīvojošo atrodoties pilnīgā nabadzībā vai tuvu nabadzības slieksnim.
Tas liek izdarīt secinājumu, ka vairumam moldāvu, visticamāk, ir grūti uzticēties šajā brīdī šķietami utopiskai idejai par ES un ieguvumiem no iestāšanās tajā, kā arī Sandu un prezidentes pārstāvētās politiskās partijas idejām, realitātē saskaroties ar lēmumu pieņēmēju nespēju īstenot reformas, lai uzlabotu vispārējo dzīves kvalitāti.
Šis aspekts būtu jāņem vērā, Sandu partijai gatavojoties gaidāmajām parlamenta vēlēšanām vasarā. Uzvara tikai ar diasporas balsu palīdzību galvenokārt liecina par Moldovā dzīvojošo vispārēju neapmierinātību ar proeiropeiski noskaņotās Sandu panākto līdz šīm.
Šo šķelšanos sabiedrības viedoklī pastiprina arī oktobrī veiktā referenduma par Konstitūcijas grozījumiem, lai iestātos ES, rezultāts, kas notika vienlaicīgi ar prezidenta amata vēlēšanu pirmo kārtu. Lai arī pirmajā vēlēšanu kārtā Sandu būtiski apsteidza Stojanoglo gandrīz par 20% vēlētāju balsu, referenduma rezultāti atspoguļoja citu realitāti – sabiedrība ir sadalīta divās nometnēs un Konstitūcijas grozījumi tika atbalstīti vien ar 50,4% balsu.
Krievija mēģina saglabāt ietekmi Moldovā
Liela loma šādā balsu sadalījumā, bez šaubām, bija Krievijas izdarītajam bezprecedenta spiedienam uz Moldovu. Vēlēšanu procesu Moldovā aizēnoja Krievijas mēģinājumi būtiski ietekmēt procesa gaitu.
Balsu pirkšana, manipulācijas, dezinformācijas kampaņa pret prorietumnieciski izvēlēto kursu, kā arī viltus trauksme par mīnētiem vēlēšanu iecirkņiem ne tikai Moldovā, bet arī iecirkņos ārpus tās, ir tikai viena daļa no vispārējās Krievijas īstenotās operācijas Moldovā.
Krievija savā taktikā izmantojusi gan enerģētikas spiedienu, gan aktīvu dezinformācijas kampaņu, kā arī aktīvi veicinājusi starpetniskas nesaskaņas. 2022. gada oktobrī Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" paziņoja par ikdienas piegāžu samazināšanu par vienu trešdaļu, par iemeslu minot Moldovas "Moldovgaz" it kā nespēju laikus samaksāt par pakalpojumiem. Tas rezultējās Kišiņevas lēmumā pārvirzīt gāzes importu no Eiropas, vienlaikus mainot atlikušo Krievijas piegāžu maršrutu uz Piedņestru.
Lēmums atteikties no Krievijas gāzes rezultējās inflācijas pieaugumā par 30%, kas Krievijai atļāva lieliski īstenot dezinformācijas kampaņu pret prezidenti Sandu, mobilizējot prokrieviski noskaņotās politiskās partijas protesta akcijās Kišiņevā, iestājoties pret Sandu pārstāvētās partijas realizēto socioekonomisko politiku.
Maskavas ietekmes aģenti
Būtiska loma Krievijas īstenotajā stratēģijā bijusi arī prokrieviskajam uzņēmējam Ilanam Šoram. Neskatoties uz to, ka šobrīd Šoram liegta iespēja piedalīties aktīvā politiskajā dzīvē, proti, tikt ievēlētam, jo viņš atrodas meklēšanā par teju miljarda ASV dolāru nozagšanu no Moldovas bankām, Šora ietekme uz institucionālo aparātu un spēja būtiski ietekmēt elektorātu Krievijai paver iespējas būtiski ietekmēt Moldovas Eiropas integrācijas kursu.
Šora dalība masīvā balsu pirkšanas kampaņā atļāva prokrieviski noskaņotajai Jevgeņijai Guculai kļūt par Gagauzijas autonomijas vadītāju, ko Gucula izmantoja, lai dotos vizītēs uz Maskavu, Kremlim īstenojot retoriku, ka Gucula pārstāv Moldovas tautas intereses.
Šora ietekme uz Guculas ievēlēšanu ir būtiska no diviem aspektiem. Pirmkārt, Gagauzijas autonomija ar tās aptuveni 140 000 iedzīvotāju vēsturiski un arī šobrīd ir izteikti prokrieviski noskaņota.
Otrkārt, prokrieviski noskaņotais Šors var kļūt par būtisku izaicinājumu gaidāmajās Moldovas parlamenta vēlēšanās 2025. gada jūlijā, aktīvi izvēršot savu ietekmi, lai tiktu ievēlētas prokrieviski noskaņotas partijas un deputāti, kas, visticamāk, būs liels izaicinājums Sandu partijai un kopējam prezidentes ieņemtajam kursam Rietumu virzienā, kļūstot par nozīmīgāku moldāvu "demokrātiskās gribas" treniņu.
ES atbalsts Moldovai: vai ar to pietiek?
Pēc Sandu uzvaras ir skaidrs, ka Moldova saglabā savu virzienu centienos iegūt dalībvalsts statusu ES. Tomēr ir skaidrs arī tas, ka proeiropeiski noskaņotās prezidentes uzvara ir tikai viena monētas puse.
Ņemot vērā kopējo šī brīža fonu Austrumeiropā, proti, Gruzijas vēlēšanu iznākumu, Krievijas karu Ukrainā, nebeidzamās represijas Baltkrievijā un tur tuvojošās prezidenta vēlēšanas janvārī, liels jautājums būs ES spēja noturēt savu līdzšinējo apņēmību un uzmanību sadarbībā ar Moldovu.
Sandu otrā termiņa laikā Moldova noteikti pavirzīsies dažus soļus tuvāk cerētajam dalībvalsts statusam, tomēr jautājums, vai ar to pietiks, lai ilglaicīgi atturētu Krievijas ietekmi un turētos pretī Kremļa centieniem noturēt Moldovu savā interešu sfērā pēc iespējas ilgāk.
Šeit izšķiroša, visticamāk, būt konsekventa ES klātbūtne valstī, parādot polarizētajai Moldovas sabiedrībai ne tikai ieinteresētību Moldovā, bet īstenojot praktisku sadarbību, akcentējot ieguvumus, kas sagaida moldāvus pēc iestāšanās ES.
Kopš Moldovai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss 2022. gada jūnijā, ES ir bijusi ļoti aktīva humānās palīdzības un civilās aizsardzības jomā. Laika periodā no 2021. gada līdz 2024. gadam ES Moldovai, izmantojot Eiropas Miera mehānisma, piešķīrusi 137 miljonus eiro, lai atbalstītu Moldovas bruņoto spēku modernizāciju, padarot Moldovu par otru lielāko atbalsta saņēmēju pēc Ukrainas. Tāpat ES kopš 2021. gada sākuma Moldovai novirzījusi vairāk kā 2,2 miljardus eiro finansiālās palīdzības sniegšanai, tādējādi padarot ES par lielāko finansiālā atbalsta sniedzēju Moldovai.
10. oktobrī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja par papildu finansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovai, turpmāko trīs gadu laikā Moldovas ekonomiku atbalstot ar 1,97 miljardiem eiro.
Tas atļauj izdarīt secinājumu ne tikai par vispārēju Briseles ieinteresētību Moldovas labklājības veicināšanā, bet arī centienos panākt Moldovas ciešāku integrāciju ar ES, atbalstot pie varas esošos proeiropeiski noskaņotos spēkus, lai pēc iespējas mazinātu Krievijas iespējas destabilizēt šobrīd ieņemtu politisko kursu Rietumu virzienā.
Latvijas ieguldījums Moldovas atbalstīšanā
Jāpiemin, ka arī Latvija ir devusi savu artavu centienos panākt Moldovas ātrāku integrāciju ES dalībvalstu blokā. Ņemot vērā, ka viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir stabils Austrumu reģions, Latvija ir atbalstījusi 2023. gadā izveidoto ES Partnerattiecību misiju Moldovā, kuras mērķis ir noturības veicināšana pret hibrīdajiem draudiem, kiberapdraudējumiem un ārvalstu iejaukšanos. Tāpat 2024. gadā Latvijas amatpersonas īstenojušas virkni vizīšu, lai paustu atbalstu un apliecinātu Latvijas apņēmību atbalstīt Moldovu tās eirointegrācijas ceļā. Jānorāda, ka Latvijas gatavība atbalstīt Moldovu lielā mērā izriet no kopējas izpratnes par līdzīgu abu valstu attīstības ceļu, Latvijai cenšoties sniegt savu pieredzi Moldovas centienos tuvināties ES.
Būtiski, ka Latvijas centieni atbalstīt Moldovu neatspoguļojas tikai amatpersonu retorikā un vai vizītēs, bet arī praktiskā un finansiālā palīdzībā.
Piemēram, aizvadītajā oktobra mēnesī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par finanšu līdzekļu novirzīšanu 50 000 euro apmērā, lai sniegtu atbalstu Moldovas enerģētiskajam sektoram un tā noturības stiprināšanai. Tāpat Latvija Attīstības sadarbības politikas plānā 2024.–2027. gadam izvirzījusi vairākus pasākumus, kas būtiski atļaus stiprināt Moldovas tālāku integrāciju ES, kā arī veicināt divpusējo attiecību stabilitāti.
Būtu jāizceļ Labklājības ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas un Moldovas līguma sociālās drošības jomā noslēgšana, kura mērķis ir ciešākas sadarbības veicināšana sociālās drošības jomā, tāpat būtisks šajā plānā esošs pasākums ir Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošais projekts par līdzfinansējuma ES Austrumu partnerības valstu (Gruzijas, Ukrainas, Moldovas) un Centrālāzijas valstu (Uzbekistānas) augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes celšanas caurskatāmai un efektīvai valsts līdzekļu kontroles sistēmas izveidei, kas sniegtu iespēju Moldovai strādāt pie tik ļoti nepieciešamo reformu īstenošanas, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu dalībvalsts statusu.
Vienlaikus jānorāda, ka ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, centieni sniegt palīdzību un atbalstu Moldovai divpusējo attiecību ietvarā būtu jānovērtē atzinīgi. Tie sniedz iespēju ne tikai stiprināt Moldovas izvēlēto eirointegrācijas ceļu, bet arī raisa nepārprotamu politisku signālu Kremļa virzienā, cenšoties mazināt tā ietekmi reģionā.
Moldovas politisko kursu būtiski ietekmēs parlamenta vēlēšanas
Proeiropeiskās prezidentes Sandu uzvara Moldovā ir apsveicama. Moldova turpmākajiem četriem gadiem, vismaz pagaidām, ir izvēlējusies skaidru politisko kursu – integrēties Rietumu institucionālajā ietvarā.
Tāpat Sandu uzvara ir palielinājusi viņas pārstāvētas proeiropeiski noskaņotās partijas "Darbība un solidaritāte" popularitāti, kas var izrādīties par vienu no izšķirošajiem faktoriem, lai uzvarētu gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Reizē jānorāda uz divām lietām, kas noteiks Moldovas veiksmi turpmākajā eirointegrācijas ceļā. Pirmkārt, izteikti polarizēta sabiedrība. Sandu turpmākajos četros gados būs krietni jāstrādā pie tā, lai mazinātu plaisas iekšpolitiskajā sistēmā, proti, būs jāievieš reformas, kuras netika sagaidītas prezidentes iepriekšējā termiņā.
Tas būs pirmais solis, lai censtos atrast kopīgu valodu ar to sabiedrības daļu, kas nepārprotami balsoja "pret" proeiropeisko kursu. Šeit darbs vienlaikus būs arī pašai ES, cenšoties, tikpat konsekventi kā līdz šim, atbalstīt Moldovu, vienlaikus cenšoties pārliecināt prokrieviski noskaņoto sabiedrības nometni par ES nozīmību.
Otrkārt, ņemot vērā, ka Moldova ir parlamentāra republika, liela loma līdzšinējā proeiropeiskā kursa noturēšanās būs 2025. gada vasarā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Šobrīd nav pamata domāt, ka Krievija ir zaudējusi interesi Moldovā, gluži pretēji – Krievija, visticamāk, aizvien aktīvāk centīsies iejaukties Moldovas iekšpolitikā, izmantojot tādas ietekmes sviras kā vēlētāju balsu pirkšana, aktīvu darbu ar prokrieviski noskaņotajiem politiķiem, izmantojot jau esošos Šora kanālus, kā arī dezinformācijas kampaņas pret Rietumiem.
Krievijas interesēs ir padarīt Moldovas ceļu uz ES dalībvalsts statusu pēc iespējas ilgāku un problemātiskāku, tādējādi cenšoties garantēt, ka Moldovu joprojām ir iespējams atstāt savā interešu zonā.
Lēmumu pieņēmējiem ES šobrīd būtu jābūt gataviem uz aktīviem Krievijas mēģinājumiem iejaukties Moldovā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kā arī tās centienos destabilizēt situāciju valstī līdz tām.
Šobrīd ES svarīgākais uzdevums ir stiprināt Moldovu tās centienos mazināt Krievijas ietekmi, kā arī stiprināt savu iekšpolitisko situāciju, aktīvi palīdzot ar dažādu reformu īstenošanu, kā arī moldāvu dzīves līmeņa uzlabošanu.
